• NBD profils Draugiem.lv
  • NBD profils Facebook
  • NBD profils Twitter
  • NBD barotne

Pasākumu kalendārs

Sekojiet mums Facebook

Kolekcijas

Nacionālā botāniskā dārza platība ir 129 hektāri. Ap 40% teritorijas aizņem zinātniskās kokaudzētavas, siltumnīcas, eksperimentālās audzētavas. Pārējos 60% teritorijas izvietotas ekspozīcijas, kas paredzētas jums, apmeklētāji.

Interaktīvā karte

 

Ko apskatīt dabas draugiem

 

Mainīgās ekspozīcijas

Mainīgajās ekspozīcijās tiek stādītas gan viengadīgās vasaras puķes, gan dālijas un tulpes. 

Viengadīgo puķu ekspozīcija katru gadu tiek veidota, meklējot jaunas sēklas gan Eiropas, gan citu kontinentu botāniskajos dārzos un dārzkopības firmās, lai ik gadu jums varētu parādīt un ieteikt ko jaunu.

Katru  gadu NBD var aplūkot krāšņo dāliju kolekciju ap 280 dāliju šķirnēm. Tās tiek stādītas pēc ziedkopu krāsas un cera augstuma. Dārza kolekcijā ir pārstāvētas visas galvenās šķirņu grupas, bet visplašāk kaktusu dālijas, platziedu dālijas, platziedu kaktusu un pomponu dālijas.

Interesantas ir arī citas sīpolaugu kolekcijas – tulpes (300 šķirnes) un narcises (150 šķirnes).

Blakus Vecajam parkam atrodas dobes ar īrisiem. Botāniskajā dārza kolekcijā ir 150 īrisu šķirnes un 40 sugas. Tās izceļas ar savu eleganto ziedu formu un krāsu daudzveidību. Kolekcijā ir gan dažāda augstuma bārdainie īrisi, gan bagātīgi ziedošie Sibīrijas īrisi.

 

Hortenzijas

Pasaulē ir atklātas aptuveni 75 hortenziju sugas, kas savvaļā sastopamas Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā, Korejā, Indonēzijā un Himalajos) un Amerikā. Lielākoties tās ir krūmveida, tomēr ir sastopamas arī kokveida un liānveida hortenzijas. Pēdējās desmitgadēs aizvien populārākas kļūst arī hortenziju šķirnes, kas pasaulē skaitāmas vairākos simtos. NBD ir aplūkojamas 10 dažādu sugu un 27 šķirņu hortenzijas.

 

Vecais parks

Vecais parks ir botāniskā dārza vēsturiskā daļa, stādīts 1932. gadā un brīnumains jebkurā gadalaikā. Pavasarī trausliem ziediem uzzied  baltās sniegpulkstenītes, un kamenes dūc daudzkrāsainajos cīrulīšu ziedos. Apreibinoši smaržo Amūras ceriņš un rododendri. Virdžīnijas sniegpārsliņu koka gaisīgās ziedlapiņas atgādina par ziemu vasaras sākumā. Amerikas tulpju koks zied, kad tulpes jau noziedējušas.

Šeit ir saglabājušies atsevišķi pagājušā gadsimta 20.–30. gados stādīti koki –  Švēdlera kļava, Krimas liepa un platlapu liepas šķeltlapainā forma. Cēlā vientulībā aug Stelpes „Timuku” māju tuvumā atrastā,  ozola vietējā purpurlapu forma. Te arī aplūkojama sazarotiem ērkšķiem klātā trīsērkšķu gledīčija. Dažādas skujkoku sugas un šķirnes mijas ar daudzveidīgām magnolijām.

Vecā parka teritorijā ir izveidota arī dobe, kurā aplūkojama hostu kolekcija ar 48 dažādībām. Te var aplūkot hostas, kas piemērotas ēnainiem stādījumiem, taču tās spēj augt arī saulainās vietās. Hostas ir dekoratīvas visu veģetācijas periodu, arī bezziedu periodā. Dažām hostu šķirnēm  ir divkrāsains lapojums, dažām -zilganu apsarmojumu.

NBD selekcionētās parka rozes

Kolekcijā aplūkojama 21 parka rožu šķirne. Lielu un nenovērtējamu ieguldījumu šīs grupas rožu šķirņu dažādošanā devusi Nacionālā botāniskā dārza ilggadīgā pētniece un rožu selekcionāre Dzidra Rieksta, kas visu savu mūžu veltījusi rožu untumu izzināšanai un radījusi divdesmit vienu parka rožu šķirni. Viņas izveidotās parka rozes radītas, vadoties pēc ļoti būtiskas fizioloģiskas pazīmes – ziemcietības; tās lieliski pārcieš mūsu ziemas pilnīgi bez pieseguma un visbiežāk veido lielus, bagātīgi zarotus un kuplus krūmus. Šīs grupas rožu krūmu augums svārstās no 50 cm līdz 1,5 – 2 m un pat vairāk. Parka rozes uzsāk ziedēšanu 10 – 15 dienas agrāk par citu grupu rozēm, dara to bagātīgi līdz salam, ir dekoratīvas, lielākai daļai šķirņu piemīt jauks aromāts. Vairākas šķirnes pēc noziedēšanas veido garšīgus, vitamīniem bagātus augļus.

 

Ziemcietes

Ziemciešu stādījumi ir izvietoti dažādās vietās dārza centrālajā daļā. Kolekcijā visplašāk ir pārstāvēti īrisi, astilbes, hostas, dienziedes, peonijas un flokši.

Šajā dārza daļā ir vienuviet aplūkojama dienziežu kolekcija, kurā ir apmēram 124 šķirnes. Šī ir samērā jauna kultūra, jo pirmās šķirnes izaudzētas tikai 19. gadsimta beigu posmā. Dienziedes sāk ziedēt maija beigās un ar savu ziedēšanu priecē līdz pat septembra sākumam.

Līdzās dienziedēm ir peoniju stādījumi.  Ar peoniju selekciju Eiropā nodarbojušies galvenokārt franču, angļu un holandiešu selekcionāri. Pavisam dārza peoniju kolekcijā atrodas vairāk nekā 140 šķirnes, no kurām 16 ir lietuviešu selekcijas šķirnes.

Nedaudz tālāk no centrālās dārza daļas ir dobes ar astilbēm, ligulārijām, helēnijām, krāšņajiem jānīšiem, miķelīšiem jeb ziemasterēm, astilbēm un citiem asteru dzimtas lakstaugiem.

Botāniskajā dārzā ir aplūkojamas 125 astilbju šķirnes un 20 sugas. Kolekcijā astilbes izvietotas pa krāsu grupām, ņemot vērā to augstumu. Astilbes sāk ziedēt jūnija otrajā pusē un zied līdz pat augusta beigām. Tomēr arī agrā pavasarī, lapu plaukšanas laikā, astilbju dobe ir koša un krāsaina, dobē dominē zaļganbrūnie līdz mirdzoši sarkanbrūnie krāsu laukumi. Pateicoties krāšņajām un krāsainajām lapām, savu krāsainību astilbes saglabā līdz vēlam rudenim.

Vasaras otrajā pusē astilbju ziedēšanai pievienojas ziemasteres, tautā sauktas par miķelīšiem (47 dažādības), krāšņie jānīši (5 dažādības), ligulārijas (15 dažādības) un citi asteru dzimtas augi (vairāk nekā 100 dažādības). Šo lakstaugu ziedēšana ilgst līdz pat oktobrim, kad sākas pirmās rudens salnas. 

 

Akmeņdārzs

NBD akmeņdārzs ir veidots laika posmā no 1961. līdz 1965. gadam pēc  I. Dāvidsones un A. Pones izstrādāta projekta, un savu sākotnējo veidolu saglabājis līdz mūsdienām. Te augi izkārtoti vairākpakāpju terasēs un ar savu krāšņo ziedēšanu izceļas jau agrā pavasarī. Šeit apmeklētāji var gūt priekšstatu par vairāk kā 400 dažādiem augiem, starp kuriem ir gan interesantas ziemcietes, maz pazīstami, reti audzēti, krāšņi sīpolaugi, arī sīkkrūmi u.c.

 

Rozārijs

Botāniskā dārza rozārijā ir apskatāmas vairāk nekā 300 rožu šķirnes no astoņām rožu grupām:

  • floribundrozes;
  • krūmrozes;
  • parka rozes;
  • stīgotājrozes;
  • poliantrozes;
  • klājeniskās jeb augsnes sedzējas rozes;
  • miniatūrrozes;
  • tējhibrīdu rozes.

Mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotās rozes dobēs kārtotas gan pēc krāsas, gan augstuma.

Pasaulē ir zināmas  pāri par trīsdesmit tūkstošiem rožu šķirņu un katru gadu šis skaitlis pieaug, lielākais vairums no tām Latvijā nav atrodamas, jo mūsu klimats izrādījies nepiemērots. Latvijas dārzos audzēto populārāko rožu šķirņu kopskaits tuvojas diviem tūkstošiem.

 

 Rododendri

Gan vasarzaļi, gan mūžzaļi tie aug kā krūmi, retāk kā koki un ir izplatīti teju visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu. Visplašāk izplatīti rododendri ir Ķīnā, Tibetā, Mjanmā un Nepālā. Rododendru ģintī ir vairāk nekā 1000 sugas un daudzi tūkstoši šķirnes.

NBD kolekcijā ir ap 250 rododendru sugas un ap 90 šķirnes.Atsevišķā ekspozīcijā gar galveno ceļu var aplūkot 28 Latvijā izveidotas rododentru šķirnes, kuru autors ir slavenais rododentru selekcionārs Rihards Kondratovičs.

 

 

Virši un ērikas

Viršu ģintī ir sastopama tikai 1 suga – parastais virsis, kas plaši pārstāvēts Latvijas mežos. Selekcijas rezultātā ir izveidoti vairāki simti dažādu viršu šķirņu, no kurām botāniskajā dārzā var aplūkot 90.

Ēriku ģintī savukārt ir sastopamas aptuveni 850 sugas. Nacionālajā botāniskajā dārzā ir aplūkojamas 8 ēriku sugas un aptuveni 50 šķirnes.

Virši ar savu ziedēšanu priecē rudeņos, savukārt ērikas – pavasaros.

 

Apses un papeles

Latviešu valodā par papelēm mēdz saukt arī dažas apses. Par papelēm latviešu valodā pieņemts saukt tās Populus (apse, papele) ģints sugas, kas viegli pavairojamas ar koksnainiem spraudeņiem.

Pasaulē pazīst ap 50 apšu un papeļu sugu, kas savvaļā aug Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un pat Ziemeļāfrikā. Dendrārijā var apskatīt ap 70 apšu un papeļu sugu un 90 dažādu šķirņu.

 

Skujkoki

Skujkoku kolekcijā ir aptuveni 900 taksoni, tostarp ap 600 zemo, dekoratīvo šķirņu. Tā ir viena no lielākajām kolekcijām pasaulē. Bez Latvijas florai piederīgiem 4 skujkokiem – priedes, egles, kadiķa un īves, iespējams iepazīt daudzas citas svešzemju skujkoku sugas un formas.

Zirgkastaņas

Latvijas pilsētu apstādījumos plaši izmantota parastā zirgkastaņa, kuras dzimtene ir Bulgārija un Grieķijas ziemeļi. Latvijas teritorijā tā pirmo reizi ir parādījusies 18. gs. sākumā, kad Pēteris I licis atvest no toreizējās Dancingas un iestādīt pirmo kociņu caram dāvinātā nama priekšā Vecrīgā. Zirgkastaņai ar ēdamo kastaņu botāniski nav tuvas radniecības.

Botāniskajā dārzā ir aplūkojamas 9 sugas un 4 šķirnes.

 

Savvaļas rozes

Rozēm raksturīga liela sugu un formu daudzveidība.Speciālistu vidū nav vienprātības par savvaļas rožu sugu skaitu, pēc dažu pētnieku domām to ir no 100 līdz 1000. Savvaļas rozes ir samērā plaši izplatītas ziemeļu puslodē – Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā.

Botāniskā dārza kolekcijā ir aplūkojamas 50 rožu sugas.

 

Burvju lazdas

Pasaulē ir zināmas 4 sugas, no kurām divas  aug Ziemeļamerikas kontinentā, viena Japānā un viena Ķīnā. Botāniskajā dārzā var aplūkot visas 4 sugas, vienu starpsugu hibrīdu un vairākas sķirnes.

 

Oranžērija

Botāniskā dārza oranžērijas kolekcijas sāka veidoties 1956. gadā. Ik gadus kolekcija tiek papildināta ar augiem, kas izaudzēti no starptautiskās Sēklapmaiņas programmas ceļā iegūtām sēklām un spraudeņiem. Pašlaik oranžērijā aplūkojami aptuveni 2100 augu taksoni no visiem kontinentiem, izņemot Antarktīdu.

Oranžērijas lepnums ir sukulentu kolekcija. Siltumnīcā izvietota ievērības cienīga dziedniecisko aloju un agavju dažādība, katru no šīm ģintīm pārstāv vairāk nekā 30 sugas. Aplūkojamas arī gastērijas (20 sugas), peperomijas (20 taksoni), kalanhojes (15 taksoni), eiforbijas (13 sugas), sansevjēras, tievu garstumbru kaktusi – selenicereji, eriocereji, kā arī visai eksotiskie sukulentie efejvīni un neparastās bovijas.

Kaktusu kolekcijā ir vairāk nekā 600 dažādību. Ekspozīcijā ir arī krasulu dzimtas augi no pasaules sausajiem tropu un subtropu apgabaliem - pāri par 50 krasulu, 40 sedumu un 20 eoniju dažādības, monantes, kotiledoni, cianotes, eševērijas, kā arī 17 pusdienziedu dzimtas augu sugas.

Oranžērijā aug ne viens vien augļu koks – ne tikai diezgan pierastie citronkoki, bet arī tādi tropu pārtikaugi kā feihojas, psīdijas un eriobotrijas. Protams, nedrīkst aizmirst arī banānus, kas gan nav koki, bet grandioza izmēra lakstaugi.

Kopš 2015.gada 25. aprīļa apmeklētājiem durvis vērusi jaunā Nacionālā botāniskā dārza oranžērija.

Apmeklētājiem pieejamas četras zāles - sukulentu zāle, siltā subtropu zāle, vēsā subtropu zāle un tropu zāle

Līdz ar jaunās oranžērijas uzbūvēšanu apmeklētājiem tagad būs iespēja vienkopus apskatīt arī zemstiklu augu kolekciju uzturētāju darbu. Tas līdz šim apmeklētājiem nebija iespējams. Kokaugu apsakņošanas zāle, Kokaugu atjaunošanas un pavairošanas zāle, Pelargoniju zāle, Ciklamenu un argirantēmu zāle, Gerberu zāle, kā arī Savvaļas sīpolaugu zāle ir oficiāli apmeklētajiem slēgtās zāles un ieeja tajās būs liegta, taču visus tur notiekošos darbus un galvenais - augus, būs iespējams aplūkot savām acīm, jo visas oranžērijas zāles vienu no otras atdala caurredzami stikli. 

Apmeklējot oranžēriju, ir jāatceras, ka šeit atrodas ērkšķaini, lipīgi un indīgi augi. Saskarsme ar tiem var izraisīt ādas kairinājumu un veselības problēmas.

 

Pārtikas, ārstniecības un tehniskie augi

Ekspozīcijā, kurā apvienoti pārtikas, ārstniecības un tehniskie augi, aplūkojami aptuveni 700 augu taksoni.

Te ir redzamas Latvijā jau daudzās zemnieku saimniecībās stādītās Amerikas dižaugļu dzērvenes un vairoga zilenes. Kolekcijā ir aplūkojami arī ēdamie sausserži, pīlādži, aktinīdijas, upenes un jāņogas, kā arī apiņi, lazdas, plūškoki un citi mazāk vai vairāk izplatīti ogulāji.

 

Riekstkoki

No pasaulē zināmajām aptuveni 40 riekstkoku sugām, Nacionālajā botāniskajā dārzā ir aplūkojamas 15 sugas.

Riekstkoki ir izplatīti jauktos platlapju mežos abās puslodēs. Visām sugām ir lielas, plūksnaini saliktas lapas, bet maija otrajā pusē kokiem nokarājas un vēlāk nokrīt garas vīrišķo ziedu spurdzes. Augļi ir vairāk vai mazāk apaļīgi rieksti, vienīgi īstajam riekstkokam (Juglans regia) tie ir lielāki. Riekstkoku lapas izdala fitoncīdus, kas atbaida kukaiņus.

 

Bērzi

Bez vietējai florai tik raksturīgajiem āra jeb kārpainajiem bērziem (Betuala pendula) un purva jeb pūkainā bērza (Betula pubescens) dendrārijā stādīts aptuveni 60 svešzemju sugas (pasaulē zināmas apmēram 120 sugas) un 10 šķirnes.

 

Ozoli

Ozolu sugu skaits pasaulē ir apmēram 250, botāniskā dārza dendrārijā ir izaudzētas 30 dažādas ozolu sugas, Eiropas, Kaukāza un Ziemeļamerikas floras pārstāves. Dārzā ir aplūkojamas arī 7 ozolu šķirnes.

 

Skābarži 

Ziemeļu puslodē ir zināmas aptuveni 30 – 40 dažādas skābaržu sugas, no kurām lielākā daļa aug Ķīnā. Eiropā ir sastopamas divas skābaržu sugas, bet Ziemeļamerikas kontinenta austrumu krastā tikai viena suga. Latvijas Dienvidrietumos sastopamais parastais skābardis (Carpinus betulus) ir iekļauts Latvijas aizsargājamo augu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā. Botāniskā dārza kolekcijā ir pārstāvētas 9 skābaržu sugas un 4 šķirnes.

Dižskābarži

Dižskābaržiem ir maz radniecīga ar skābaržiem. Ja skābarži pieder pie bērzu dzimtas, tad dižskābarži pieder pie ozolu dzimtas. Ir zināmas 10-13 dižskābaržu sugas, kas aug ziemeļu puslodē. Savvaļā tie ir sastopami Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā var iepazīties ar 3 dižskābaržu sugām un 10 šķirnēm.

 

Liepas

Liepu ģintī ir aptuveni 50 sugas, no tām Latvijas florā sastopama vienīgi parastā jeb meža liepa (Tilia cordata). Botāniskā dārza kolekcijā jūs variet aplūkot 30 dažādas sugas, pasugas, varietātes un formas, kā arī 8 liepu šķirnes.

 

Bārbeles

Pasaulē kopumā sastopamas aptuveni 500 bārbeļu sugas, kas aug gan mērenajā klimata joslā, gan subtropu klimata joslā, izņemot Austrāliju. Vislielākā sugu daudzveidība ir Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā, tomēr bārbeļu sugas ir sastopamas arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

Botāniskajā dārzā ir apskatāmas 53 bārbeļu sugas un 27 šķirnes.

 

Oši

Pasaulē kopumā sastopamas aptuveni 65 dažādas ošu sugas. Nacionālajā botāniskajā dārzā ir apskatāmas 20 sugas un 5 šķirnes.

 

Kārkli un vītoli

Pasaulē ir zināmi aptuveni 300 sugas, no tām Latvijas florā ir sastopamas 17. Botāniskā dārza dendrārijā ir stādītas ap 100 kārklu un vītolu sugu un 80 šķirņu. Vītolu un kārklu izmantošanas diapazons ir visai plašs – tie noderīgi gan stādīšanai pie ūdeņiem, gan smiltāju nostiprināšanai, vairākas sugas ir labi nektāraugi, citas ir materiāls pinumiem.

 

Kļavas

Pasaulē kopumā sastopami 230 kļavu taksoni (sugas, pasugas, varietātes, formas) un vairāki tūkstoši šķirņu. Latvijā savvaļā ir sastopama tikai viena kļavu suga – parastā kļava.

Nacionālajā botāniskajā dārzā ir apskatāmas 73 kļavu sugas, pasugas un formas un 32 kļavu šķirnes no Eiropas, Āzijas, Ķīnas, Japānas un Ziemeļamerikas.

 

Segliņi

Pasaulē ir zināmas aptuveni 220 sugas, no kurām vairums ir tropu vai subtropu pārstāves. Ir zināmas 50 sugas, kas aug tikai Ķīnā. Latvijā kā pameža krūmi pazīstamas divas segliņu sugas – Eiropas segliņš (Euonymus europaeus), aug pamatā valsts rietumos un kārpainais segliņš (Euonymus verrucosus), vairāk sastopams Latgalē. Botāniskā dārza kolekcijā ir aplūkojamas 25 sugas, pasugas, varietātes un formas, un 100 dažādas segliņu šķirnes.

 

Savvaļas ķirši

Savvaļas ķirši savvaļā ir sastopami Eiropā un dienvidrietumu Āzijā. Botāniskā dārza kolekcijā ir 20 ķiršu sugas un 5 šķirnes.

 

Pīlādži

Latvijas nozīmes pīlādžu sugu kolekcijā ir aplūkojami aptuveni 70 dažādu sugu pārstāvji no ziemeļu puslodē zināmajām aptuveni 80 sugām. Daudzi augi ir izaudzēti no savvaļā vāktām sēklām. Daži no apskatāmajiem eksemplāriem ir iekļauti pasaules aizsargājamo augu sarakstā, piemēram Aranas pīlādzis (Sorbus arranenis), Bristoles pīlādzis (Sorbus bristoliensis) un Devonas pīlādzis (Sorbus devoniensis). Botāniskā dārza kolekcijā ir iekļauts arī Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia), kas Latvijā sastopams tikai Kurzemes jūrmalā.