Jūlijs ir klāt – un līdz ar to arī rožu ziedēšanas laiks mūsu dārzā! Laiks vērot, pētīt, pasmaržot, salīdzināt un sajūsmināties. Nacionālā botāniskā dārza rozārijā ir vairāk nekā 400 rožu šķirnes un 5000 stādi – šeit ikvienu sagaida pārsteigumi un atklājumi.
PROGRAMMA
- 11.00 – ekskursija un meistarklase “Rožu kopšanas knifi un lološanas stiķi” rožmīļiem un audzēšanas entuziastiem kopā ar NBD vadošo dārzkopības speciālisti Ilmu Neretu. Pulcēšanās pie Latvijā selekcionēto parka rožu ekspozīcijas.
- 13.00 – ekskursija “Oranžērijas mazie palīgi tuvplānā” kopā ar augu aizsardzības speciālisti Ivetu Zuju. Pulcēšanās Oranžērijā sukulentu zālē.
- 11.00 – 15.00 – dabas pētnieku darbnīca “Rožu smaržu noslēpumi” kopā ar izglītības darba speciālisti Ludmilu Višņevsku dabas centrā “Botania”.
- 10.00 – 16.00 – izstāde “Rozēm rotāti trauki” no darbinieku – Andreja Svilāna un Ilmas Neretas – privātajām kolekcijām dabas centrā “Botania”.
Visas dienas garumā – atklājumi “Botania” ekspozīcijā un pastaigas spēle rozārijā “Rožu ciemiņi Botāniskajā dārzā”!
Šogad, NBD 70 gadu jubilejas gadā, īpaši izceļam NBD kolekcijas lepnumu – 23 Latvijā selekcionētas parka rožu šķirnes. Aktīvs rožu selekcijas darbs Latvijā tika uzsākts 1965. gadā tieši šeit, Nacionālajā botāniskajā dārzā. Nenovērtējamu ieguldījumu parka rožu šķirņu izveidē devusi mūsu dārza ilggadīga darbiniece, bioloģijas doktore Dzidra Rieksta (1927.-2020.). Par mūža ieguldījumu rožkopības attīstībā 2007. gadā Dz. Rieksta tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Esam bezgala lepni par viņas radītajām 22 mūsu klimatam piemērotām parka rožu šķirnēm, kas labi pazīstamas kā Baltijas valstīs, tā arī citās Eiropas zemēs! Tās lielākoties nodēvētas skaistos sieviešu vārdos: ‘Agnese’, ‘Agra’, ‘Alise’, ‘Enija’, ‘Guna’, ‘Kate’, ‘Lelde’, ‘Līga’, ‘Maija’, ‘Marga’, ‘Pārsla’, ‘Raita’, ‘Rītausma’, ‘Santa’, ‘Skaidra’, ‘Smaida’, ‘Sniedze’, ‘Violeta’, ‘Vita’, ‘Zaiga’, ‘Zilga’ un ‘Ābeļzieds’. NBD aug arī Roberta Āboliņa un Aleksandra Maizīša selekcionētā roze ‘Lidija Freimane’, kas nosaukta, godinot izcilās latviešu aktrises piemiņu. NBD pirmsākumi meklējami 1798. gadā dibinātajā dārznieka Johana Hermaņa Cigras stādaudzētavā, kas vēlāk nonāca Šohu dzimtas īpašumā. Uz tagadējo mājvietu Salaspilī stādaudzētava tika pārcelta 1898. gadā, kļūstot par lielāko un modernāko kokaudzētavu Baltijā. Oficiāli kā Zinātņu akadēmijas Botāniskais dārzs tas tika dibināts 1956. gadā, pārņemot vēsturiskās augu kolekcijas zinātniskai izpētei un sabiedrības izglītošanai. Kopš 1992. gada dārzs ir valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekts. Tā pamatuzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ex situ, pētniecība un sabiedrības dabas izglītība. Tas glabā Baltijā bagātāko augu kolekciju.
Norises vieta:
Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī, Miera ielā 1.
Mērķauditorija:
Daiļdārzu veidotāji un baudītāji, rožu kolekcionāri un apjūsmotāji, ģimenes, mazie dabas pētnieki un viņu lielie draugi, kā arī ikviens, kuru interesē augu un dabas stāsti.
Papildu informācija:
Ieejas maksa: atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes Nacionālā botāniskā dārza administrācijas cenrādim. Botāniskā dārza publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par dārza augu kolekcijām un dabas izglītības piedāvājumu.
