Izstādei atlasītas 15 melnbaltas un 15 krāsainas lielformāta fotogrāfijas.
Šī izstāde nav par zirgiem kā skaistiem dzīvniekiem vien. Tā ir par attiecībām. Par klusām, ikdienišķām rūpēm, kas veido uzticību. Par darbu, kas paliek aiz kadra — par agrām rīta stundām, netīrām rokām, slapjām drēbēm un nogurumu, kas atmaksājas ar mieru zirga acīs. Par brīžiem, kuros cilvēks un zirgs kļūst par vienu veselumu.
Fotogrāfijās redzami gan svētki, gan ikdiena, sacensību spriedze un bērnišķīgs prieks, lietus, saulrieti un rīti stallī. Redzama mīlestība, kas ne vienmēr ir skaļa, bet vienmēr klātesoša. Tā, kas izpaužas pieskārienā, skatienā, pacietībā un spējā uzklausīt.
Saskaņa nerodas pēkšņi. Tā dzimst ikdienas rūpēs — barojot, tīrot, trenējot, krītot un ceļoties. Tā dzimst brīdī, kad zirgs sāk uzticēties. Un brīdī, kad cilvēks iemācās sadzirdēt zirga čukstus.
Šī izstāde ir veltījums šai neredzamajai, bet dziļi sajūtamajai saiknei. Saiknei, kurā cilvēks nepieder zirgam un zirgs nepieder cilvēkam — viņi pieder viens otram.
Un noslēgumā- šī izstāde veltīta baltajam vienradzim – burvīgajam, neatkārtojamajam ponijam Dipadu Dapadu, kas nu jau auļo citos laukos, kur zāle zaļāka un vējš netiek līdz Dipadas straujajai dabai.
Lasīt vairāk šeit.