Izstādei atlasītas 15 melnbaltas un 15 krāsainas lielformāta fotogrāfijas.
Šī izstāde nav par zirgiem kā skaistiem dzīvniekiem vien. Tā ir par attiecībām. Par klusām, ikdienišķām rūpēm, kas veido uzticību. Par darbu, kas paliek aiz kadra — par agrām rīta stundām, netīrām rokām, slapjām drēbēm un nogurumu, kas atmaksājas ar mieru zirga acīs. Par brīžiem, kuros cilvēks un zirgs kļūst par vienu veselumu.
Fotogrāfijās redzami gan svētki, gan ikdiena, sacensību spriedze un bērnišķīgs prieks, lietus, saulrieti un rīti stallī. Redzama mīlestība, kas ne vienmēr ir skaļa, bet vienmēr klātesoša. Tā, kas izpaužas pieskārienā, skatienā, pacietībā un spējā uzklausīt.
Saskaņa nerodas pēkšņi. Tā dzimst ikdienas rūpēs — barojot, tīrot, trenējot, krītot un ceļoties. Tā dzimst brīdī, kad zirgs sāk uzticēties. Un brīdī, kad cilvēks iemācās sadzirdēt zirga čukstus.
Šī izstāde ir veltījums šai neredzamajai, bet dziļi sajūtamajai saiknei. Saiknei, kurā cilvēks nepieder zirgam un zirgs nepieder cilvēkam — viņi pieder viens otram.
Un noslēgumā – šī izstāde veltīta baltajam vienradzim – burvīgajam, neatkārtojamajam ponijam Dipadu Dapadu, kas nu jau auļo citos laukos, kur zāle zaļāka un vējš netiek līdz Dipadas straujajai dabai.
Fotogrāfs – Agnis Šmits
Fotogrāfija man ir pilna laika hobijs — neatņemama manas dzīves daļa. Mans ceļš fotogrāfijā ir bijis gana ierasts: no “Smena-8” caur Zenit, Canon, Minolta un Sony — no attīstīšanas vannītēm līdz digitālajai fotogrāfijai.
Nopietnāk fotografēšanai pievērsos pagājušā gadsimta 90. gados, kad, studējot doktorantūrā Zviedrijā, iegādājos savu pirmo Canon. Sākotnēji fotografēšana lielā mērā bija saistīta ar manu profesiju. Esmu bioloģijas zinātņu doktors, meža entomologs — tas, kurš mežā pēta mazos “zvēriņus” — kukaiņus. Šobrīd esmu Limbažu fotokuba vadītāja vietnieks.
Laika gaitā tapušas vairākas izstādes ar kukaiņu makro fotogrāfijām. Viena no tām, kas izveidota Starptautiskajā augu aizsardzības gadā (2020), joprojām aktīvi apceļo Latviju kopā ar Augu aizsardzības dienesta lekcijām par augu karantīnas organismiem.
Man īpaši tuva ir tēma, ko pats dēvēju par “priekšmetu filozofiju”. Tā rezultējusies vairākās izstādēs, kas bijušas skatāmas dažādās Latvijas vietās.
Pagājušā gada ziemā, kad tiku uzaicināts par lektoru foto plenērā un stāstīju par zirgu fotografēšanu, sapratu — esmu kļuvis par zirgu fotogrāfu. Nostaļģija pēc zirgiem nāk vēl no skolas un studiju laika, kad pats sēdēju seglos.
Tā kā šis pēc ķīniešu kalendāra ir Ugunīgā Zirga gads, tad, šķiet, ir iemesls parādīt sev emocionāli saistošākas fotogrāfijas, kas apvienotas foto izstādē:
“Saskaņa, kas dzimst ikdienas rūpēs, jeb
SADZIRDĒT ZIRGU ČUKSTAM”
Agnis Šmits
Oranžērijas darba laiks no otrdienas līdz svētdienai 9.00-18.00 (pēdējais ierašanās laiks oranžērijā plkst. 17.30), pirmdienās oranžērija slēgta.
Ieeja: iegādājoties ieejas biļeti dārzā.
