Kopīgā izstāde “Salna pavasarī”

Bez kategorijas

Izstādē “Salna pavasarī” ir atspoguļota divu jauniešu aizraušanās katram ar savu sirdslietu, vienam tā ir gleznošana, otram porcelāna trauku kolekcionēšana un botāniskā dārza Oranžērija ir lieliska vieta kur šīs abas aizraušanās var apvienot un dalīties savā priekā un sirdslietā ar skatītāju.

Tariels Alijevs, dzimis 2006.gada 11.augustā, Rīgā

Ulbrokas vidusskolas 9.klases audzēknis

Par mākslinieku sevi vēl neatļaujas dēvēt, jo uzskata, ka mākslā vēl ir ļoti daudz kas jāapgūst, taču jau šobrīd zina, ka savu turpmāko dzīvi vēlas saistīt ar mākslu un glezniecību.

Savas pirmās zīmēšanas gaitas uzsāka no 6.g.v., Rīgas skolēnu pilī un turpināja līdz 2020.gadam.

2021.gadā absolvēja Ulbrokas mūzikas un mākslas skolu.

2017.gadā liktenīgas sakritības dēļ satikās un joprojām papildina savas zināšanas pie mākslinieka Nugzara Paksadzes, kurš iedvesmoja un pavēra plašāku skatu uz mākslas pasauli.

2019.gada aprīlī norisinājās pirmā personālizstāde “Dažādības”, Upeslejās, Stopiņu novadā, kam sekoja četras grupu izstādes galerijā BiArt, Rīgā, laika posmā no 2019 līdz 2021.gadam.

Šī izstāde ir kā svētki pēc garāka pārtraukuma, kur var atrādīt pēdējos gados tapušās gleznas.

Ar eļļas krāsām glezno kopš 12.g.v. Ļoti patīk gleznot kluso dabu, ainavas un portretus. Īpaši aizraujoša šķiet vecu cilvēku attēlošana, kuriem ir savs pieredzes bagāts dzīvesstāsts, bet, kad glezno portretu no dzīva modeļa, tad tam vienmēr tiek piemeklēts un radīts kāds tēls ar attiecīgu apģērbu, aksesuāriem un rekvizītiem.

Darbi pārsvarā top iedvesmojoties no dabas, ceļojumiem, citu tautu kultūrām, antīkiem priekšmetiem, krāmu tirdziņiem un komunikācijas ar veciem un interesantiem cilvēkiem.

Teo Ralfs Jēkabsons, dzimis 2003. gada 03.novembrī, Rīgā

Baldones vidusskolas 12.kalses audzēknis

Interese par traukiem veidojusies jau agrā bērnībā, bet kolekcijas veidošana iesākta 2015. gadā pēc saņemtā mantojuma no vecvecmāmiņas Viktorijas un viņas māsas Antoņinas, kura strādājusi Rīgas porcelāna rūpnīcā par apgleznotāju.

Ļoti patīk Rīgas porcelāna vēsture, tā ir ļoti aizraujoša. Kad Rīgas porcelāna rūpnīcu sāka nojaukt, tās pamestajās noliktavās un cehos bija daudz trauku, starp kuriem bija atrodama arī servīze “Līva”. Turklāt, kā noskaidrojās “Līvas” māksliniece ir Ilga Dreiblate un šie trauki ir ļoti unikāli ar neordināru formu un tikai pāris eksemplāros.

Šobrīd varu lepoties ar vairāk nekā 1000 Latvijas porcelāna un fajansa trauku, vāžu, figūriņu un citu darinājumu kolekciju, tajā ir arī 80. gados tapušās servīzes “Aija”, “Santa”, “Regīna”, “Viktorija”.

Pati pirmā servīze kolekcijā bija “Laima” – eleganta forma, attēlotas saulītes, latviskā stilā.

Savu kolekciju regulāri papildinu, vērtējot trauku dekoru, priekšroku dodu vizuāli interesantiem un retiem priekšmetiem. Sirdij vistuvākā ir kafijas/tējas servīze “Līva” un kafijas kanniņa “Armēnija”, no kuras kafiju malkoju arī ikdienā. Visvairāk lepojos ar traukiem, ko radījuši latviešu mākslinieki – tie ir unikāli, vērtīgi, neviens neuztaisīs tik skaistus, jo porcelāna rūpnīcas vairs nav. Pirms padomju laika ražotie Latvijas trauki ir visgreznākie, apgleznoti ar roku.

Šī būs jau ceturtā izstāde, iepriekšējās trīs norisinājās 2021.gadā Baldonē, Olainē un vēl līdz š.g. 26.februārim noris izstāde Ķekavā, novadpētniecības muzejā.