• NBD profils Instagram
  • NBD profils Facebook
  • NBD profils Twitter
  • NBD barotne

Pasākumu kalendārs

Sekojiet mums Facebook

Cīrulīši

Šķirnes
Selekcijas vēsture
Selekcionāri: Cīrulīši

Cirulīši - Corydalis (autors A. Seisums)

            No pasaulē zināmajām vairāk kā 500 cīrulīšu (Corydalis)[angļu tulkojumā labāk lietot tikai „Corydalis” , jo dažkārt lietotais epitets „larkspur” mūsdienās visbiežāk tiek attiecināts uz Delphinium] sugām Latvijā savvaļā sastopamas tikai trīs. Pie mums tās uzzied agri pavasarī, jau drīz pēc sniega nokušanas, ziedēšanas laikam sakrītot ar gājputnu atgriešanos. Cīrulīšu zieda piesis atgādina nelielā dziedātājputna cīruļa cekulu, kuri ir vieni no visagrākajiem gājputniem Latvijā. Gan Corydalis, gan cīrulis ir viens no pirmajiem pavasara vēstnešiem un arī latviskais nosaukums tiem ir sakritīgs.

            No bumbuļus veidojošajām [tuberous] sugām dārzos īpaši populārs kļuvis C. solida. Savvaļas populācijās tam dominē zilganpelēka krāsa un tikai retumis sastopami arī citu nokrāsu īpatņi. Pirmās ziņas par atlasītiem Eiropas dārzos audzētiem kloniem ir no 1920-jiem gadiem, bet intensīvāks selekcijas darbs veikts tikai pēdējos 40 gados. Tajā skaitā būtisks ir J. Rukšāna un A. Seisuma devums cīrulīšu šķirņu daudzveidības paplašināšanā, kuri pēdējās desmitgadēs izveidojuši vairāk kā 60 dažādas jaunas C. solida šķirnes, kā arī daudzus starpsugu hibrīdus. Tām ir plašs krāsu spektrs no sniegbaltas, dažādu nokrāsu rozā, sarkanrozā, koši sarkanas līdz tumši purpura un dažādas to kombinācijas. Šo cīrulīšu ziedēšana ir pirmais „krāsu sprādziens” dārzā, kad to stādījums pārtop gleznaini raibā paklājā. Augu audzēšana neprasa īpašas rūpes un vairums lieliski jūtas pat skrajos, mazāk intensīvi koptos zālienos lapu koku pavēnī. Daudzas no izveidotajām šķirnēm ir labi pazīstamas Latvijas dārzkopju aprindās un daudzas tiek audzētas arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

            Arī no citām sugām radītas oriģinālas šķirnes. Minamas C. glaucescens ‘Cream Beauty’ (of original creamy-white colour shade; J. Rukšāns), C. turtschaninovii ‘Eric the Red’ (named in honor of a great Swedish King for its red-tinted foliage; J. Rukšāns), C. vittae ‘Goliath’ (kā liecina nosaukums, ar varenu augumu un milzu izmēra ziediem; A. Seisums). Atzinību speciālistu aprindās guvuši arī vairāki izveidotie starpsugu hibrīdi, piemēram, C. × ‘Tanager’ (ar tumši asinssarkaniem ziediem un kompakto augumu; A. Seisums).


Slavas zāle tapusi projekta „Latvijas izcelsmes dekoratīvo augu ekspozīcijas un virtuālās „Nacionālās selekcijas slavas zāles” izveide NBD Salaspilī” (Reģ. Nr. 1-08/259/2016) ietvaros. Projekts tiek realizēts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, īstenojot projektu aktivitāti “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”.

-Latvija 100-

Šīs mājaslapas pārzinis ir VALSTS ZINĀTNISKAIS INSTITŪTS ATVASINĀTĀ PUBLISKĀ PERSONA "NACIONĀLAIS BOTĀNISKAIS DĀRZS" , kuras pārziņā ir šī mājaslapa, kontaktinformācija: datu.specialists@nbd.gov.lv. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja attiekties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma šeit. Sīkdatnes šajā mājaslapā var viegli akceptēt vai noraidīt, izvēloties vienu no šīm saitēm.