Dendrārijs jeb arborētums ir pati galvenā dārza daļa – kokaugu kolekcija. Tā veidota kopš botāniskā dārza pirmsākumiem un 70 pastāvēšanas gadu laikā izaugusi par Ziemeļeiropas lielāko dendrāriju ar vairāk nekā 4500 koku un krūmu sugām un formām. Dendrārijs glabā vairākas pasaules un nacionālās nozīmes kolekcijas.
Dendrārijam ir divas daļas. Senākajā daļā koki un krūmi stādīti atbilstoši A. Englera filoģenētiskajai sistēmai – vienkopus aug radniecīgas sugas. Šajā daļā var sastapt 60 un 70 gadus vecus kokus. Dendrārija jaunākajā daļā pirmie koki iestādīti 1986. gadā – tie stādīti pēc ģeogrāfiskā principa, veidojot dažādu pasaules vietu floras nogabalus
No kurienes nākuši šie koki?
Lielākā daļa sēklu dendrārijā nonkuši apmaiņas ceļā no sadarbības partneriem – apmēram 400 botāniskajiem dārziem un arborētumiem. Botāniskais dārzs ik gadus saņēma 3-5 tūkstošus sēklu paraugu, un starp tām lauvas tiesa bija tieši kokaugu sēklas.
Tomēr nozīmīgākais stādmateriāls iegūts ekspedīcijās. Botāniskā dārza dendrologi Arturs Mauriņš, Andris Zvirgzds, Raimonds Cinovskis, Maija Bice, Inta Skujeniece, Dzintra Knape un citi no 1960. līdz 1990. gadam devās ekspedīcijās uz Tālajiem Austrumiem, Krimu, Tjanšana, Kaukāza un Altaja kalniem un citur. Ekspedicijās tika ievākti tundras, taigas, stepju un kalnu floras paraugi. Augi, kas izaudzēti no savvaļā ievāktām sēklām, ir kā zelta tīrradnis – dendrārija lielākā vērtība.
Video “Dendrārijs jeb arborētums. Geogrāfiskā daļa” skatīt šeit.
Video “Dendrārijs jeb arborētums. Taksonomiskā daļa” skatīt šeit.
