Nacionālā botāniskā dārza oranžērija apmeklētājiem atvērta kopš 2015. gada. Taču tā glabā augu kolekcijas, kas veidotas jau kopš Botāniskā dārza pirmsākumiem 1956. gadā.
Apmeklētājiem pieejamas četras zāles – sukulentu zāle, siltā subtropu zāle, vēsā subtropu zāle un tropu zāle. Zāles var iepazīt vairāk nekā 2100 augu dažādības no visiem kontinentiem, izņemot Antarktīdu.
Oranžērijas lepnums ir sukulentu zāle. Kaktusu kolekcijā vien ir vairāk nekā 600 dažādību. Siltumnīcā izvietota ievērības cienīga dziedniecisko aloju un agavju kolekcija, katru no šīm ģintīm pārstāv vairāk nekā 30 sugas. Aplūkojamas arī gastērijas (20 sugas), peperomijas (20 taksoni), kalanhojes (15 taksoni), eiforbijas (30 sugas), kā arī visai eksotiskie sukulentie efejvīni un neparastās bovijas. Sukulentu zālē ir arī krasulu dzimtas augi no pasaules sausajiem tropu un subtropu apgabaliem – pāri par 50 krasulu, 40 sedumu un 20 eoniju dažādības, monantes, kotiledoni, cianotes, un citi.
Subtropu zālēs , kur visu gadu tiek uzturēts silts un mitrs klimats, var atrast visas pasaules augu valsts pārstāvjus. Tur zied bugenvilejas, strelīcijas un kasijas, lapo čorīzijas, jakarandas, brahihitoni. Bagātīgi pārstāvēta segliņu ģints un fikusi – tostap vairākas vīģu šķirnes. Oranžērijā ir arī siltzemju skuju koku dobe ar araukārijām, pīnijām, cipresēm, kriptomērijām. Īpaši jāpiemin vīteņaugu ekspozīcija, kas ir Baltijas valstīs unikāla.
Tropu zālē ap arkām un balstiem vijas desmitiem liānu no kallu dzimtas – filodendri, monsteras, epipremni, rafidoforas. Tur aug ne viens vien augļu koks – ne tikai diezgan pierastie citrusi, bet arī tādi tropu pārtikas augi kā feihojas, psīdijas, eriobotrijas, papaijas. Protams, nedrīkst aizmirst arī banānus, kas gan nav koki, bet grandioza izmēra lakstaugi.
Apmeklējot oranžēriju, ir jāatceras, ka šeit atrodas ērkšķaini, lipīgi un indīgi augi. Saskarsme ar tiem var izraisīt ādas kairinājumu un veselības problēmas. Tāpēc augus lūdzam neaiztikt.
Caur stiklu apmeklētāji var redzēt krāšņumaugu šķirņu kolekcijas. Vairākas no tām ir nacionālās nozīmes kolekcijas, kas atspoguļo ilggadīgu selekcijas darbu botāniskajā dārzā, augu daudzveidību un nozīmīgu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Kolekcijās ir 300 krizantēmu taksoni, 102 gerberu taksoni, 50 ciklamenu un 56 argirantēmu šķirnes, alstremērijas, pelargonijas u.c.
