Projekti

Mācību siltumnīcu izveide mūžizglītības funkciju attīstībai

Mērķis:

Projekta mērķis ir izveidot sezonas mācību siltumnīcas mūžizglītības un profesionālās kompetences celšanai, īpaši piemērojot siltumnīcas senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Organizācijas veiktspējas stiprināšanai vides aizsardzības kontroles un vides politikas īstenošanas jomas ietvaros, kā arī pastarpināti sabiedrības izglītošanas funkciju paplašināšanai, veicināt mūžizglītības pieejamību Nacionālajā botāniskajā dārzā, īpaši pielāgojot mūžizglītības iespējas senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, izveidot, aprīkot un nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai mācību siltumnīcai un izveidot atbilstošu apmācību programmu 2022.gada laikā.

Projektu atbalsta:

Latvijas vides aizsardzības fonds (LVAF)

Rekomendāciju un kritēriju izstrāde ĪA dabas teritoriju “Dabas pieminekļi - dendroloģiskie stādījumi” dendroloģisko vērtību noteikšanai un unikalitātes novērtēšanai

Mērķis:

Latvijā ĪADT statuss “Dabas pieminekļi – dendroloģiskie stādījumi”  ir piešķirts 89 objektiem. Šajā kategorijā ietilpst ļoti daudzveidīgi objekti – muižu parki, t.sk. mežaparki, privātpersonu veidoti svešzemju kokaugu stādījumi, svešzemju koku kultūras un tamlīdzīgi. Tikpat daudzveidīgas ir šajos objektos sastopamās dendroloģiskās, dabas, kulturvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī dažādi citi objektu vērtīgumu ietekmējoši pozitīvi un negatīvi faktori. Līdz šim ĪA dendroloģisko stādījumu izpēte un unikalitātes novērtēšana ir sagādājusi grūtības. Bieži tā nav bijusi iespējama, jo trūkst vienotu kritēriju dendroloģiskajos objektos sastopamo dažādo vērtību novērtēšanai, kā arī nav uzkrātu datu plašākai un daudzpusīgākai analīzei. Projekta ietvaros tiek piedāvāts veikt vienotu ĪA dendroloģisko stādījumu dendroloģiskā vērtīguma vērtēšanas kritēriju un rekomendāciju izstrādi, diskutējot un apspriežot tos sertificētu dendroloģijas ekspertu vidē, un veikt izpētīto modeļteritoriju datu uzkrāšanu, kas ļautu objektīvāk novērtēt dendroloģisko objektu unikalitāti un spriest par atbilstību esošajam vai potenciāli piemērojamajam aizsardzības statusam. 

 

KRITĒRIJI LATVIJAS DENDROLOĢISKO STĀDĪJUMU NOVĒRTEŠANAI

DENDROLOĢISKO STĀDĪJUMU KĀ AIZSARGĀJAMU TERITORIJU NOVĒRTĒJUMA IZSTRĀDES METODISKIE NORĀDĪJUMI

Projektu atbalsta:

Latvijas vides aizsardzības fonds (LVAF)

Attālinātās vides izglītības informācijas pieejamības pilnveidošana digitāli vizuālās komunikācijas laikmetā

Reģ Nr. 1-08/204/2020

Projekta mērķis:

Veicināt attālinātu un digitālu vides izglītības un informācijas pieejamību par Nacionālā Botāniskā dārzā (turpmāk – NBD) sastopamiem augiem (t.sk retie un aizsargājamiem augi un biotopi), ieviešot kvalitatīvus audiovizuālās komunikācijas veidus.

Projekta uzdevumi:

1. Tirgus izpēte / cenu aptaujas veikšana darba uzdevumu izpildei. / Iepirkuma procedūras īstenošana. 2. Audiovizuālā satura komunikācijas stratēģijas un realizācijas plāna izstrāde. 3. Audiovizuālā satura materiālu izstrāde atbilstoši izstrādātam NBD audiovizuāla satura komunikācijas stratēģijas un realizācijas plānam. 4. Izglītības rīku, attālināto darba lapu satura arhitektūras izveide, kuru veic NBD darbinieki. 5. Izveidot 5 digitālos izglītības rīkus dažādām skolēnu vecuma grupā un arī spēļu elementus āra nodarbību pielāgošanai pašvadītai pieredzei dārzā – materiāla maketēšana, programmēšana pieejamībai interneta vidē un mobilajās ierīcēs. 6. Speciālistu apmācības jaunā audiovizuālā (foto, video, grafiskā) satura stratēģijas uzturēšanai ilgtermiņā (~ 5 NBD darbinieki) ar specializētām programmām (Coral draw, Photoshop, Lightroom). Izglītības dizaina, “spēļošanas” un dizaina domāšanas principu un realizācijā. 7. www.nbd.gov.lv mājas lapas uzlabošana saskaņā ar tehnisko specifikāciju, t.sk. lapas sadaļu pielāgošana audiovizuālā satura demonstrēšanai, digitālo izglītības materiālu izvietošanai, informācijas arhitektūra, UX/UI, kā arī drošības un datu aizsardzības noteikumu izpildē.

Projekta rezultāti:

1. Izstrādāta iepirkuma / tirgus izpētes dokumentācija un tehniskā specifikācija, veikta iepirkuma/ tirgus izpētes procedūra, izvēlēti potenciālie pretendenti un noslēgti līgumi darba uzdevumu izpildei. 2. Izstrādāts un iesniegts NBD audiovizuāla satura komunikācijas stratēģijas un realizācijas plāns. 3. Izstrādāti audiovizuālā satura materiāli: 5 virtuālās meistarklases jeb vebināri (video formātā katra līdz 30 min. garumā); 10 izglītojoši īsi (līdz 2 min. garumā) video kuros botāniķi, NBD eksperti dalās ar sezonas aktualitātēm, knifiem, idejām vai atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. 4. Izglītības rīku, attālināto darba lapu satura arhitektūras izveide un materiālu pielāgošana atbilstoši digitālajām prasībām. Digitālo rīku izstrādes uzdevuma sagatavošana. 5. Izveidoti 5 digitālie izglītības rīki dažādām skolēnu vecuma grupā un arī spēļu elementus āra nodarbību pielāgošanai pašvadītai pieredzei dārzā (izglītības speciālistu radīto saturu apstrādā lietojamības dizaineris un noformē atbilstoši digitālā satura lietošanas vajadzībām). 6. Apmācīti ~ 5 NBD speciālisti digitālās komunikācijas un vizuālā satura plānošanas principu un realizācijā. Audiovizuālā (foto, video, grafiskā) satura apstrāde ar specializētām programmām (Coral draw, Photoshop, Lightroom). Izglītības dizaina, “spēļošanas” un dizaina domāšanas principu un realizācijā. 7. Uzlabota un uzturēta 1 mājaslapa www.nbd.gov.lv, t.sk. pielāgota audiovizuālā materiāla demonstrēšanai, digitālo izglītības materiālu izvietošanai, informācijas arhitektūra, UX/UI, kā arī drošības un datu aizsardzības noteikumu izpildei.

Projektu atbalsta:

Latvijas vides aizsardzības fonds (LVAF)

Vides informācijas pieejamības pilnveidošana NBD ekspozīcijās ar audiogida pakalpojuma ieviešanu

Projekta numurs: 1-08/114/2020

Projekta finansētājs: Latvijas vides aizsardzības fonds (LVAF) Valsts budžeta apakšprogrammas 21.13.00 “Nozares vides projekti” ietvaros

Projekta īstenošanas laiks: 02.09.2020. – 30.12.2020.

Piešķirtais finansējums: 39 367,00 EUR

Projekta īstenotājs: VZI APP “Nacionālais botāniskais dārzs”

Projekta mērķis: 

Veicināt informācijas pieejamības veidu paplašināšanu par Nacionālajā botāniskajā dārzā sastopamajiem augiem (t.sk. retajiem un aizsargājamiem augiem un biotopiem), izveidojot kvalitatīvu audiogida risinājumu. Audiogida ieviešana ļaus pilnvērtīgāk izmantot NBD augu kolekcijas, personāla pieredzi un intelektuālo kapacitāti izziņas un izglītības procesā.

Galvenie uzdevumi: 

  • Izveidot brīvpieejas mobilo lietotni (iOS, Android aplikāciju), ko iespējams ielādēt viedtālrunī vai planšetē.
  • Satura (tekstatulkošanasaudio, fotografiskā materiāla) izstrāde;
  • Augu etiķešu un stiprinājumu uzstādīšana dārza teritorijā pie attiecīgajiem 100 augu objektiem. 

Darbības paredzamie rezultāti:

  • Aktualizēti simts augu sugu apraksti, par kuriem izveidoti audio stāstījumi piecās valodās (latviešu, angļu, krievu, lietuviešu vai vācu);
  • Apmeklētajiem izveidota bezmaksas mobilā aplikācija, kurā iekļauta audiogida klausīšanās funkcija;
  • Pastaigu takās pie viesiem audiogidā minētajiem objektiem izvietotas etiķetes ar auga nosaukumu latviešu un latīņu valodā, kā arī numuru, pēc kura informācija par augu atrodama aplikācijā;
  • NBD ekspozīcijā uzstādīti trīs informācijas stendi, kas aicina izmantot audiogida aplikāciju un norāda darbību, kā tā lejuplādējama.

Projektu atbalsta:

Latvijas vides aizsardzības fonds (LVAF)

 

Ziemciešu genciānas un sudrabsveces mikropavairošanas tehnoloģiju izstrāde un iegūto jaunstādu pārbaude dažādos augšanas apstākļos Latvijā

Projekta numurs: 19-00-A01620-000097

Projekta informācija:

Sudrabsveses ir dekoratīvi gundegu dzimtas augi, kuriem pavasarī izveidojas lielas vairākkārt saliktas, spīdīgas lapu rozetes. Ziedu sveces paceļas virs lapotnes atkarībā no sugas – sākot no vasaras vidus līdz vēlam rudenim. Sudrabsveces pavairošana ir apgrūtināta – tās var pavairot, ļoti uzmanīgi dalot, (bet iegūto meitas augu skaits ir 2-3) vai no sēklām, bet arī tā ir apgrūtināta. Savukārt pavasara genciānas ir zems, pavasarī skaisti ziedošs augs, kas daudzviet Eiropā ir reti sastopams un aizsargājams (Latvijā sastopams tikai kā kultūraugs). Pieprasījums pēc stādiem patlaban pārsniedz piedāvājumu un stādu materiāls šīm kultūrām ir nepietiekams. In vitro pavairošanas protokoli abām kultūrām ir pieejami, bet tie ir nepilnīgi un ir nepieciešama to pārbaude un atsevišķu posmu uzlabošana. Projekta laikā iegūtajiem sudrabsveces un genciānas jaunaugiem nepieciešams veikt kvalitātes pārbaudi. Projektā iesaistītās stādaudzētavas ir pieredzes bagātas un savā nozarē lielākās, kā arī, novietotas atšķirīgos klimatiskajos apstākļos- Z/S “Bērziņi”- Popē, SIA “Puķu lauki”- Talsu novadā, un SIA “Baižas” Krimuldas novadā. Tāpat izmēģinājumi tiks veikti arī Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī. Pārbaudes audzēšanas laikā tiks veikti novērojumi, vai iegūtie jaunaugi atbilst mātes augam, vai ir normāla augšana un attīstība, kā arī pārziemošana.

Projekta mērķis:

iegūt datu kopu par ziemciešu sudrabsveces (Actaea racemose L. Syn. Cimicifuga racemosa) un pavasara genciānas (Gentiana verna L.) mikropavairošanas tehnoloģijām un datu kopa par jaunstādu augšanu dažādos klimatiskajos apstākļos Latvijā.

Latvija ir bagāta ar augļiem, ogām un ārstniecības augiem, tomēr trūkst zināšanu par Latvijā audzētu augļu, ogu, lapu ķīmisko sastāvu un to izmantošanas potenciālu. Smiltsērkšķi, avenes, kazenes un krūmcidonijas ir bioloģiski aktīviem savienojumiem bagātas izejvielas. Maz pētītas ir aveņu, kazeņu un krūmcidoniju lapas un to ķīmiskais sastāvs, kā arī aktuālas ir pārstrādes blakusproduktu izmantošanas iespējas. Latvijā audzēta leizeja nav analizēta vispār, tomēr tā varētu būt potenciāli augstvērtīgs ārstniecības augs.

Ņemot vērā patērētāju augošo interesi par dabīgiem produktiem, Dārzkopības institūts sadarbībā ar L.Ē.V. Ekstraktu rūpnīcu un audzētājiem plāno noteikt bioloģiski aktīvās vielas izejvielās (avenes, kazenes, krūmcidonijas, leizeja, smiltsērkšķi) un produktos; izstrādāt ekstraktus, kas varētu perspektīvā aizstāt sintētiskos konservantus un antioksidantus kosmētikā; sagatavot kvalitāti apstiprinošus dokumentus.

Daļai projektā izmantoto augu konvencionāla pavairošana ir apgrūtināta, piemēram, leizeja slikti/ lēni dīgst, kallas, avenes un smiltsērkšķus apdraud vīrusu infekcijas un ir nepieciešams veikt šo augu mikropavairošanu. Tomēr mikropavairošana ir apgrūtināta. Projekta laikā plānots strādāt, lai kallām uzlabotu ievadāmā materiāla sterilizēšanas protokolu, smiltsērkšķiem proliferācijas un apsakņošanas barotņu receptes, avenēm pielāgotu barotni genotipam, bet leizejai izmēģinātu pavairošanu. Turklāt nepieciešams darbs pie vīrusu noteikšanas augos (kallas) un augu atveseļošanas (kallas, avenes, smiltsērkšķi).

Projekta vispārīgais mērķis ir ieviest tehnoloģijas augstvērtīgu herbālo produktu ieguvei šādām Latvijā perspektīvu augļaugu kultūrām (smiltsērkšķu, aveņu, kazeņu, krūmcidoniju), ārstniecības augam (Saflora leizeja) un ziediem (kallām) rast risinājumus veselīga stādu materiāla ieguvei, kas perspektīvā izmantojami komercaudzēšanā, un, sadarbojoties dārzkopības nozarei, zinātnes un izglītības iestādēm, attīstīt biotehnoloģiju kompetences.

Projektā izstrādājamās metodes un tehnoloģijas tieši vērstas uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu, kompetences pārnesi starp partneriem, perspektīvā radot iespēju produktu eksportam.

Projekta vadošais partneris: Bulduru Dārzkopības vidusskola

Sadarbības partneri:

  • VZI APP “Nacionālais botāniskais dārzs”,
  • SIA “Puķu lauki”,
  • SIA Stādaudzētava “Baižas”,
  • Z/S “Bērziņi”

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. aprīlis – 2023.gada 28. februāris

Projekta izmaksas: 100 000 EUR (t.sk. līdzfinansējums)

Projekta koordinators: Līva Purmale, liva.purmale@bulduri.lv, 26378059

Projekta īstenošana tiek līdzfinansēta no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finanšu līdzekļiem. “Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē”

https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/key-policies/common-agricultural-policy/rural-development

“Valsts vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveidojot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūru”

Projektu līdzfinansē ES Kohēzijas fonds

Projekta īstenošanas laiks: 2017-2021

Projekta īstenotājs: Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija

Projekta sadarbības partneris: Valsts zinātniskais institūts, atvasināta publiska persona “Nacionālais botāniskais dārzs” (sadarbības līgums Nr. 1-20/131)

Projekta mērķis: attīstīt valsts vides monitoringa un kontroles sistēmu un veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā, pilnveidojot par valsts vides monitoringu un kontroli atbildīgo iestāžu un nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centru tehnisko nodrošinājumu, ka arī īstenojot sabiedrības iesaistes pasākumus

Darbība 3.2. Vides izglītības un informācijas centrs Nacionālajā botāniskajā dārzā 

Darbības kopējās izmaksas: 2 002 666, 10 EUR (Kohēzijas fonda daļa 1 824 500 EUR)

Darbības paredzamie rezultāti: uzbūvēts un aprīkots Nacionālā botāniskā dārzā Vides informācijas un izglītības centrs, nodrošināta cilvēku informēšana, izglītošana un iesaiste, attīstot to vides apziņu

Izsludināti pirmie iepirkumi

Projekts „Latvijas izcelsmes dekoratīvo augu ekspozīcijas un virtuālās „Nacionālās selekcijas slavas zāles” izveide NBD Salaspilī”

Nosaukums: Projekts „Latvijas izcelsmes dekoratīvo augu ekspozīcijas un virtuālās „Nacionālās selekcijas slavas zāles”  izveide NBD Salaspilī”

Projekta īstenošanas laiks: no 01.09.2016 – tiek īstenots

Projekta numurs: 1-08/259/2016

Projekta finansētājs: Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija

Projekta īstenotājs: VZI APP “Nacionālais botāniskais dārzs”

Sadarbības partneris: Lauku partnerību “Sēlija”

Uzdevumi: 
– Nodrošināt nacionālās selekcijas kultūrvēsturiskā mantojuma – dekoratīvo augu šķirņu genofonda saglabāšanu;
– Prezentēt Latvijas selekcionāru veikumu 100 gados, akcentējot dekoratīvos augus;
– Veicināt informācijas pieejamību par Latvijas selekcionāru sasniegumiem.

Detalizēts projekta mērķu un uzdevumu apraksts: 
Nacionālās selekcijas dekoratīvo augu šķirņu kolekcijas papildināšana. Nacionālās selekcijas dekoratīvo augu šķirņu genofonda saglabāšana ir viens no NBD pamatuzdevumiem, ir uzkrātas bagātīgas dāliju, tulpju, liliju, astilbju, rododendru, rožu u.c. kultūru kolekcijas, kuru ietvaros tiek saglabātas arī Latvijas selekcijas šķirnes.

Partera dobes rekonstrukcija. Tuvojoties Latvijas 100-gadei, plānots pilnībā rekonstruēt “Lielo partera dobi” jaunās oranžērijas priekšā. Kopējā partera zonas platība – 6272 m2. Projektā nav iecerēts paplašināt esošo partera kopējo platību, taču plānoti ievērojami rekonstrukcijas darbi, kas ietver esošo ziemciešu, graudzāļu un sīpolpuķu kultūru pārstādīšanu, dobes izkārtojot stilizētu etnogrāfisko rakstu formā. Pēc projekta realizēšanas uzlabosies gan tās tehniskā kvalitāte, gan estētiskais izskats. Jauno partera dobi veidos Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā esošie augi, kuru plānots papildināt arī ar jaunām šķirnēm.

Virtuālās Latvijas selekcijas “Slavas zāles” izveide. Nacionālā botāniskā dārza oficiālajā mājas lapā būs atrodama sistematizēta informācija par Latvijas selekcionāru veikumu pēdējos 100 gados, aktualizējot tieši veiksmīgākos selekcijas piemērus. Virtuālā Latvijas selekcijas slavas zāle būs iespēja pedagogiem izmantot šo resursu izglītības procesā, parādot Latvijas selekcionāru veikumu un dodot savu ieguldījumu  nacionālās pašapziņas celšanā un patriotiskajā audzināšanā.

Ceļojošas fotoizstādes izveide. Ceļojošā fotoizstāde top sadarbībā ar lauku partnerību “Sēlija” un tiks eksponēta 5 novados – Aknīstes, Salas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes novadā!

LVAFA projekts Nr. 1-08/108/2017 “Dažu izzūdošo un sarūkošo augu sugu dzīvotspējas analīze in un ex situ”

Projekta īstenotājs VZI APP „Nacionālais botāniskais dārzs”

Sadarbības partneris Dabas aizsardzības pārvalde

Persona ar pārstāvniecības tiesībām Andrejs Svilāns, direktors

Projekta kontaktpersona Dr.biol. Gunta Jakobsone, nodaļas vadītāja/vadošā pētniece

Projekta finansējums 7500.00 €; izpildes laiks no 01.04.2017 līdz 31.01.2018

Projekta izpildītāji:

Dr.biol. Gunta Jakobsone
Dr.biol. Dagnija Šmite
M.Sc. Ilze Dubova
M. Sc. Egija Biseniece
Anita Dūda

Projekta mērķis: Triju izzūdošo un vienas sarūkošās augu sugas populāciju dzīvotspējas novērtējums saistībā ar faktoriem in situ. Šo datu salīdzinājums ar ex situ adaptētajiem augiem NBD (Nacionālais botāniskais dārzs).

Veiktie darba uzdevumi

  • Noteikta sēklu dzīvotspēja un dīgtspēja 2017.gadā LVAFA projekta Nr.1-08/129/2017 ietvaros iegūtajām sēklām sugām dzeltenajai akmeņlauzītei Saxifraga hirculus L. no atradnēm Lukņezera krastā Ances purvu un mežu liegumā, Jaunciema purvā Ances purvu un mežu liegumā un Vesetas palienes purvā; jūrmalas pienzālei Glaux maritima L. no atradnēm dabas parkā “Engures ezers” (Bērzciema jūras piekraste) un vairākām atradnēm Randu pļavās no Ainažiem līdz Kuivižiem, kā arī Vecbuļļu dabas liegumā; zemeņu āboliņam Trifolium fragiferum L. no atradnēm Daugavgrīvas dabas liegumā, Vecbuļļu dabas liegumā, kā arī no Randu pļavām no Ainažiem līdz Kuivižiem; Ruiša pūķgalvei Dracocephalum ruyschiana L. no Ogres Zilajiem kalniem un NBD.
  • Aktualizēta informācija par sugu atradņu stāvokli īpaši aizsargājamās dabas teritorijās izzūdošajām (Latvijas Sarkanā grāmata, 1. kategorija) krāšņajai neļķei Dianthus superbus L., Fišera neļķei D. fischeri Spreng., dzeltenajai akmeņlauzītei Saxifraga hirculus L. un sarūkošajai sugai Ruiša pūķgalvei Dracocephalum ruyschiana L. (Latvijas Sarkanā grāmata, 2. kategorija). Informācija apkopota Natura 2000 monitoringa anketās un iesniegta LVAFA un DAP.
  • Veikti ar dzīvotspēju saistīto struktūru mērījumi sugu īpatņiem; dots augtenes raksturojums.
  • Ievāktas sēklas dzīvotspējas noteikšanai š.g. rudenī un 2018.g. pavasarī.
  • D. superbus ievadīta sterilajā kultūrā in vitro kolekcijā no NBD reto un apdraudēto augu kolekcijas un Lubānas mitrāja atradnēm.
  • Dota rezultātu analīze un rekomendācijas, izejot no iegūtajiem rezultātiem un rezultātu apkopojums iesniegts LVAFA un DAP.
  • Iegūtie dati salīdzināti sugas īpatņiem in un ex situ.

Problēmas nostādne un rezultāti

In vitro kolekcijas vērtība ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ar uzdevumu retos, aizsargājamos un izzūdošos augus ieaudzēt botānisko dārzu kolekcijās vai reintroducēt dabā, ja rastos tāda nepieciešamība. NBD in vitro pavairotie un ex vitro ziedošie augi jānovērtē, lai varētu pārliecināties, vai in vitro uzturamo sugu kultivēšanas metodikas gala rezultāts – ex vitro iegūtais augs ir potenciāli spējīgs veidot dzīvotspējīgas populācijas. Savukārt in situ pētījumi aktualizēti, iegūstot jaunu informāciju, kā arī paplašinot izpēti, iesaistot dažāda profila biologus un veicot sēklu dzīvotspējas analīzi kā būtisku rādītāju populācijas novērtēšanā. No dabas aizsardzības viedokļa projekta nepieciešamību pamato tas, ka ne vienmēr veiktie reto sugu atradņu apsaimniekošanas pasākumi sasniedz savu mērķi – reizēm dzīvotne ir ideāli piemērota konkrētajai retajai sugai, bet šī suga konkrētajā vietā nav sastopama. Šī pētījuma ietvaros ir iespējams noskaidrot papildus faktorus, kas apstiprina to, kāpēc līdzīgos apstākļos vienas un tās pašas sugas atradne dažādās vietās ir atšķirīgā vitalitātē un kvalitātē – reizēm tas ir atkarīgs no konkrētā atradnē esošo augu sēklu dīgtspējas, reizēm tās ir specifiskas augsnes īpašības u.c., ko klasiskajā monitoringa programmā paredzētajā atradņu apsekošanā nav iespējams konstatēt. Arī plānojot kādas sugas atradņu atjaunošanu, kas ietver arī apdraudētās sugas pavairošanu un izstādīšanu vecajās atradnēs, šī projekta ietvaros noskaidrotas atradnes, kurās ir vitālākie, spēcīgākie augi, no kuriem vislabāk iegūstamas sēklas pavairošanai. un veikta sēklu dzīvotspējas analīze kā būtisku rādītājs populācijas novērtēšanā.

Apsekojot in situ atradnes, uzskaitot tur augošos īpatņus un novērtējot to pavairošanās iespējas, iegūti dati, kas nodoti Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) par konkrētās sugas izdzīvošanas iespējām in situ. Atradnes fiksēs, izmantojot ģeodatubāzes formātu (http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/geodatubaze/) – veicot informācijas apkopošanu minētajā formātā un to iesniedzot DAP dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS” aktualizēti dati par īpaši aizsargājamo sugu atradnēm.

Šis darbs vides politikas īstenošanā pamatojas uz dažāda līmeņa dokumentiem:

  • 05.06.1992. “Konvencija par bioloģisko daudzveidību” (“LV”, 137 (420), 08.09.1995.) [stājās spēkā 13.03.1996.]
  • Globālā (pasaules) augu saglabāšanas stratēģija. Lēmums IV/9. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību sekretariāts, 2002. (Global Strategy for Plant Conservation. Decision IV/9. Secretariat of the Convention on Biological Diversity, 2002).
  • Bioloģiskās daudzveidības konvencijas 10 pušu konferences (COP 10) lēmums X/17. Globālās augu saglabāšanas stratēģijas konsolidētā un papildināta versija 2011.‒2020. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 10 pušu konference, Nagoja, Japāna, 2010.gada 18.‒29.oktobrī. (COP 10 Decision X/17.Consolidated update of the Global Strategy for Plant Conservation 2011‒2020. Conference of the Parties to the Convention on Biological Diversity 10-th meeting, Nagoya, Japan, 18-29 October 2010).
  • Eiropas augu saglabāšanas stratēģija. Eiropas padome un tīkls Planta Europa, 2002, (European Plant Conservation Strategy. Council of Europe and Planta Europa, 2002).
  • Starptautiskais botānisko dārzu rīcības plāns augu aizsardzībā. Starptautiskā botānisko dārzu apvienība augu saglabāšanā, 2000. (International Agenda for Botanic Gardens in Conservation. Botanic Gardens Conservation International, 2000). Latvijas nacionālais attīstības plāns 2014.‒2020.;
  • Valsts aģentūras „Nacionālais botāniskais dārzs” attīstības stratēģija (2007.‒2016.), (apstiprināta ar Vides ministra rīkojumu Nr.732, 14.12.2007);
  • Vides politikas pamatnostādnes 2014.‒2020.gadam (LR MK 2014.gada 26.marta rīkojums Nr.130.) 

In situ atradnēs tika apsekoti:

1. Krāšņā neļķe Dianthus superbus L. (1. kategorija – izzūdošā suga) – pārbaudītas iespējamās atradnes Kurzemē (4 km R no Snēpeles, Dunduros, Nornieku pļavā pie lieliem ozoliem; Sprinčupes kr. krastā pie Bērzkalniem; Alsungā, Kauliņas labajā krastā pie ietekas Pils ezerā; Diļļu pļavās; 4,5 km D no Īvandes, pie Pilskalniem, zāļu purvā pie Bebraines; pie mājām netālu no Kakleju dīķa. Visās šajās atradnēs suga suga netika konstatēta. Viens ziedošs dzinums atrasts Dzirnieku mikroliegumā pie Vilgāles ezera), Vidzemē (Numerne, Lauberes-Madlienas apkaime, Vērene – netika konstatēts) un Latgalē (Pededzes lejtece, atradnes pie Lubānas ezera; – suga konstatēta tikai Lubānas mitrājā Silenieku kapos un tuvējo divu ceļu malās). Tas nozīmē, ka Latvijā ir tikai trīs atradnes pie Sileniekiem, no kurienes iegūta in vitro kultūra. Nepieciešamības gadījumā in vitro iegūtos augus iespējams reintroducēt piemērotās vietās to augšanai un attīstībai.
2. Fišera neļķe D. fischeri Spreng. – pārbaudītas abas Latvijas Sarkanajā Grāmatā datētās atradnes Ančkinos un Sēlpilī; suga netika konstatēta, resp., tas varētu nozīmēt, ka visā Latvijā tā ir izzudusi un tā būtu pieskaitāma 0 kategorijai.
3. Dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus L. (1.kategorija) – apsekotas atradnes Ances purvu un mežu liegumā Lukņezera un Jaunciema purvos, kā arī Vesetas palienes purvā un pie Numernes vaļņa. Tā ir DAP prioritārā suga, direktīvas suga, par kuru nepieciešami dati ziņojuma Eiropas Komisijai sagatavošanai, nepieciešams veikt dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumus, iespējams atjaunošanas pasākumus, jo tai ir nelabvēlīgs sugas aizsardzības stāvoklis. Pie Numernes vaļņa starp ezeriem esošajos purvos šo sugu nekonstatējām.
4. Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana (2.kategorija – sarūkošā suga); apsekotas atradnes Ogres Zilajos kalnos (2 atradnes) un Numernes valnī (tur 4 atradnes). Reģistrēti dati šīs sugas īpatņiem NBD, kas iegūti ex vitro.

Rezultāti un to analīze

 A Dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus L.

Šī suga nav salīdzināma in situ ar ex situ, jo Augu ekofizioloģijas nodaļā tā tiek uzturēta in vitro, bet ex vitro apstākļi nav piemēroti NBD. Varam salīdzināt tikai esošās apsekotās atradnes, kur tā ir sastopama.

Lukņezera krastā Ances purvu un mežu liegumā: izcila, ļoti daudzskaitlīga atradne – 331 ģeneratīvais dzinums atradnes nepļautajā daļā un 270 – nopļautajā /kopā 601; 2016.g. salīdzinoši – 656 ģeneratīvie dzinumi/, Jaunciema purvā ģeneratīvo dzinumu skaits bija 28, 2016.g. – 46; Vesetas palienes purvā – 87, 2016.g. – 36 gab., tātad ievērojami vairāk. Austrumu Somu-skandināvu Sarkanajā grāmatā (1998) minēts, ka šajās zemēs S. hirculus ziedošo indivīdu daudzums pa gadiem atšķiras ievērojami.

Suga pavairojas gan ar sakneņiem, kas ir ložņājoši un veido jaunus dzinumus, gan ar sēklām. Sēklu dzīvotspēja 2017.g. ievāktajām sēklām konstatēta ievērojami zemāka nekā 2016.g.: Lukņezera purvā 61,3 ±6.28% sēklas ar dzīvotspējīgiem embrijiem, Jaunciema purvā – 71.5±5.47% dzīvotspējīgu sēklu, Vesetas purvā – 91.8±4.5%. Sēklu dzīvotspēja trīs nosauktajās atradnēs 2016.g. bija līdzīga – 90% un nedaudz virs 90%, kas ir izcils rādītājs. Šogad šāda dzīvotspēja bija konstatēta tikai Vesetas purvā, kur bija reģistrēts arī ievērojami lielāks ģeneratīvo dzinumu skaits nekā 2016.g. Sēklas spēj nogatavoties arī ziemā (Kolas pussalā) un nogatavošanās var nebūt katru gadu.

Jaunciema purvā un Lukņezera purva atradnēs rezultāti, salīdzinoši ar 2016.g., ir sliktāki gan pēc ģeneratīvo dzinumu skaita, gan sēklu dzīvotspējas. Tas nozīmē, ka ir svarīgi analizēt dažādus faktorus vairāku gadu garumā.

Ūdens Jaunciema purvā 2017.g. nebija tekošs, bet stāvošs un silts – 18.9° – 19.6°C, virspusē “purva rāva”. Tas pēc literatūras nav piemērots dzeltenajai akmeņlauzītei, jo tai nepieciešams tekošs, auksts ūdens. Vesetas purvā ūdens un substrāta – sfagnu temperatūra sakņu dziļumā bija no 10,6 – 22 °C, bet vidēji 13.4±0.67 °C, tātad par vairākiem grādiem zemāka nekā Jaunciema purvā, pH=7.58 /Jaunciema purvā – 5,82/. Pēc vairāku autoru pētījumiem (Gillet 1982, Ohlson 1986) ūdenim ir jābūt aukstam. Vēl literatūrā minēts, ka indivīdu skaitliskā samazināšanās novērota vietās, kur zemāks pH (Ohlson 1988), kas savukārt saistīts ar ķīmisko elementu saturu substrātā.

 B Fišera neļķe Dianthus fischeri Spreng

Pārbaudītas abas Latvijas Sarkanajā Grāmatā datētās atradnes; suga netika atrasta.

Savvaļai pietuvinātos apstākļos NBD atrasts viens augs, ko varētu uzskatīt par D. fischeri. Lai par to pārliecinātos, augošā neļķe tika ievadīta in vitro kultūrā savairošanai tālākai izpētei. NBD šī neļķe aug kopā ar D. superbus pļavā pie pirmā dīķa, kur kādreiz ar lielām velēnām atvesti augi no Daugavas krastiem pirms appludināšanas, būvējot HES. Visticamāk, kādā no lielajām velēnām bijusi, domājams, D. fischeri sēkla.

C Krāšņā neļķe D. superbus L.

Apsekotās atradnes un konstatējumi:

Kurzemē

  • Snēpeles Dunduri – nav atrasta
  • Alsunga – nav atrasta
  • Pelču Bērzkalni – nav atrasta
  • Pelču Brūveri – nav atrasta
  • Īvandes Pilskalni – nav atrasta
  • Raņķi – nav atrasta
  • Diļļu pļavas – nav atrasta
  • Dzirnieku mikroliegums pie Vilgāles – 1 ģeneratīvais dzinums

Vidzemē un Latgalē

  • Madlienas-Lauberes ceļš – nav atrasta
  • Vērene – nav atrasta
  • Bikavas-Īdeņas apkaime – nav atrasta
  • Pededzes lejtece – nav atrasta
  • Lubānas mitrājs pie Sileniekiem – virs 1100 ģen.dzin.

Konstatējām vienu ģeneratīvo dzinumu Dzirnieku mikroliegumā pie Vilgāles ezera Kurzemē un daudzskaitlīgu (236 ģeneratīvos dzinumus lielceļa malā, izcirtumā, 268 – uz meža ceļa un tā malās un 550 Silenieku kapos, un 63 – ārpus kapu nožogojuma) Lubānas mitrājā pie Sileniekiem. Citās apsekotajās atradnēs, kur šī suga bijusi reģistrēta, 2017.g. netika atrasta. Atradnē pie Sileniekiem pie meža ceļa sēklu dzīvotspēja bija 66 %-iem sēklu /augsnes pH=4,52/, lielceļa malās – 74 % /augsnes pH=6,96/, salīdzinājumā NBD – 78 % /pH=5,66/. Jāpiebilst, ka daļa sēklu pēc 1dn mērcēšanas pirms krāsošanas jau bija sadīgusi. Redzams, ka substrāta pH atradnēs ir bijis gan skābs, gan neitrāls, gan vidējs starp skābu un neitrālu. Varētu domāt, ka skābās reakcijas dēļ dzīvotspējas % ir zemāks. Salīdzinājumam uzlikts arī sēklu dīgtspējas tests (1. diagramma).

1. diagramma Sēklu dīgtspēja 2017.g. tūlīt pēc ievākšanas

Diedzēšana uzlikta 3 atkārtojumos, un redzam, ka variācija ir visai liela; tas nozīmē, ka sēklu dīgtspējai no visām trim atradnēm nav būtisku atšķirību. Sugas straujā dīgšana septembrī varētu liecināt, ka tai nav nepieciešams miera periods. Precīzāku skaidrojumu varēs iegūt, kad 2018.g. pavasarī analizēs ledusskapī uzglabātās sēklas.

Ja NBD un Dzirnieku mikroliegumā krāšņā neļķe aug pļavā ar visai augstu un blīvu apaugumu, tad Lubāna mitrājā tā aug sausā smilts (meža ceļš) un smilts-grants substrātā (lielceļa mala, izcirtums) ar tādām pavadītājsugām kā D. arenarius L. un Thymus serpyllum L., kaut gan literatūrā kā D. superbus biotops norādīta mitra pļava (Gavrilova 1999; u.c.). Acīmredzot šīs sugas iespējas augšanas apstākļu diapazonā ir visai plašas. Reģistrētā atradnē Pededzes lejtecē šo sugu, kas bijusi vēl pirms diviem gadiem, šogad neatradām. Tur augājs, iespējams, bija par augstu un blīvu, jo neļķei nepieciešams labs saules apgaismojums.

Domājam, ka krāšņā neļķe nevarētu būt “izbēgusi” no Silenieku kapu stādījumiem, toties konstatējām, ka čemuru neļķe Dianthus barbatus L. un tās hibrīdi, kas tur bija sastopami, tiešām varēja būt izskaldījušies sējeņi no studentu neļķēm kapu stādījumos.

 D Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana L.

Šī suga apsekota Ogres Zilajos kalnos (2016. un 2017.g.), kur tā aug blakus jauniekārtotajām trepēm /Ogre-trepes/ un A nogāzē uz leju no skatu torņa /Ogre-nog./; Numernē četras atradnes (2017.g.)/ 1) x712130, y30584; 2) x709415, y304539; 3) x709360, y304444u.c.; 4) x711163, y305445/ un ex vitro stādījums NBD (2016. un 2017.g.) pussavvaļas apstākļos dīķa krasta nogāzē.

1. tabulā (1.A un B tabula) apkopoti 2015. – 2017. gada dati Ogres Zilajos kalnos un NBD, 2. – 2017.g. dati visās apsekotajās atradnēs.

1.A tabula D. ruyschiana apsekošanas rezultāti Ogres Zilajos kalnos un NBD no 2015.-2017.g. 

1.B tabula D. ruyschiana apsekošanas rezultāti Ogres Zilajos kalnos un NBD no 2015.-2017.g. 

2. tabula D. ruyschiana apsekošanas rezultāti 2017.g.

2016.g. dzīvotspējīgās sēklas bija ievērojami mazāk – Ogrē 31% un NBD 33%, iespējams, dēļ sausuma veģetācijas sākumā.

2017.g. pēc sēklu ievākšanas veikts arī dīgtspējas tests, daļa sēklu ievietotas ledusskapī un atstātas testiem 2018.g. pavasarī (2. diagramma).

2. diagramma D. ruyschiana diedzēšanas testa rezultāti 2017.g. rudenī pēc sēklu ievākšanas.

Tests uzlikts trīs atkārtojumos, un atšķirība starp tiem bijusi ievērojama Ogrē ievāktajās sēklās un Numernē-2. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sēklu dzīvotspējas procents 2017.g. bijis būtiski lielāks nekā 2016.g. Salīdzinot sēklu dzīvotspēju ar diedzēšanas eksperimenta rezultātiem, redzams, ka eksperimenta 2,5 mēnešos sēklas dīga ļoti lēnām un gala rezultāts (summāri uzdīgušie īpatņi) nav jāuzskata par visiem, kuri būtu spējīgi uzdīgt. Turpināt diedzēšanas eksperimentu nebija nozīmes, jo diedzēšana notiek nesterilos apstākļos, Petri platītēs saviešoties pelējumam. Kaut gan filtrpapīri tika mainīti pret jauniem, sēklas infekcijas rezultātā tomēr tika bojātas un tām vairs nevarēja noteikt arī dzīvotspēju. Secinām, ka šai sugai dīgtspējas tests nebūs objektīvs rādītājs. Numerne-4 bija visbagātīgākā atradne ar ļoti daudziem blīvi augošiem īpatņiem (foto un 1. tabula), tādēļ varētu domāt, ka šādos apstākļos augu sēklas satur ķīmisku vai ģenētisku informāciju, kas ievērojami bremzē dīgšanu (2. diagramma). Numernē-3 bija nedaudz mazāka populācija, bet izkliedētāka, tur dīgšanas aizkavēšanās bija mazāka. Lai izdarītu pamatotākus secinājumus, ir jāsalīdzina vairāku gadu rezultāti.

D. ruyschiana dati apkopoti, uzrakstītas un iesniegtas tēzes LU 76. konferencei un pieteikta uzstāšanās ar referātu 2018.g. 1. februārī LU Botāniskajā dārzā.

Secinājumi

  • Secinām, ka D. ruyschiana uzturēšana in vitro kolekcijā un ex vitro stādījumos ir svarīga šīs sarūkošās sugas genofonda saglabāšanai. Ņemot vērā to, ka tā ir tiešām ļoti reta un apdraudēta suga, tad šai sugai ir īpašs uzsvars uz tās uzturēšanu ex vitro. Ogres Zilajos kalnos tā aug blakus takai (2) un jauniekārtotām trepēm (1) pie skatu torņa; tas nozīmē, ka antropogēnais faktors šeit var būt negatīvs, piebilstot, ka suga ir arī dekoratīva un kā tāda iekārojama ziedu plūkšanai. Numernē augošās Ruiša pūķgalves jāuzskata par izcilu populāciju.
  • Būtisks sugas dzīvotspējas rādītājs ir embriju dzīvotspēja; sēklu dzīvotspējas testa veikšana ir jauna pieeja reto, aizsargājamo un apdraudēto sugu ģeneratīvās pavairošanās iespēju raksturošanai populācijas izdzīvošanai.
  • Ja atkārtoti pārliecināsimies, ka D. fischeri nav atrodama in situ, tad šī suga būtu pieskaitāma «0» kategorijai.
  • Ieteicams S. hirculus uzturēt in vitro kolekcijā (ex vitro apstākļi nav piemēroti NBD) un D. ruyschiana ieteicams uzturēt gan in vitro kolekcijā, gan NBD āra apstākļos.
  • D. superbus Latvijā ir reāli tikai trīs atradnes pie Sileniekiem. Dzirnieku mikroliegums atrodas privātā teritorijā,- lai sugu saglabātu, ir jāvienojas ar īpašnieku.
  • D. superbus (no Lubānas mitrāja un NBD) un D. fischeri (no NBD) ievadīti in vitro un sākti uzturēt kolekcijā, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams tos savairot izstādīšanai in situ populācijas papildināšanai.
  • Ievākti un apstrādāti meteoroloģiskie dati (summārais diennakts nokrišņu daudzums un stundas faktiskā atmosfēras temperatūra) konkrētajai atradnei tuvākajā meteo stacijā. Tas ir svarīgi, lai salīdzinātu datus pa gadiem un izanalizētu rezultātus. Būtu ieteicams šo darbu turpināt vairākus gadus, jo viena gada rezultāti attiecībā uz sugas dzīvotspēju nedos objektīvu slēdzienu.
  • Iegūtā informācija par apsekotajām atradnēm apkopota anketās «Natura 2000 teritoriju monitorings» un ir iesniegta DAP ievietošanai sistēmā “OZOLS”.
  • Rezultāti ex situ parāda līdzību ar in situ iegūtajiem datiem, kas liecina par in vitro metodi kā nozīmīgu apdraudēto un izzūdošo sugu saglabāšanas stratēģijas sastāvdaļu līdztekus to saglabāšanai dabā.

Projekta rezultātu ilgtspēja

Dabas datu pārvaldības sistēma “OZOLS” Latvijā ir nozīmīgs instruments teritorijas plānojumos, dabas aizsardzības plānos un citos plānošanas dokumentos. Informācijas trūkums par aizsargājamo augu atradnēm kavē un bieži sadārdzina attiecīgu plānojumu izstrādi. Projekta gaitā, apsekojot konkrētās atradnes, tika aktualizēta informācija dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS”.

Dati būs atklāti pieejami dabas un biotopu jomas sertificētiem ekspertiem un citām normatīvos noteiktām personām, nododot DAP tādā formātā, lai dati būtu savietojami ar citu iestāžu ĢIS sistēmu.

Attēli


Attēlā dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus L. Vesetas palienes purvā.

 
Saxifraga hirculus Jaunciema purvā.

 
S. hirculus Lukņezera purvā.

 
Dianthus superbus L. meža ceļa un lielceļa malā pie Sileniekiem, Lubānas mitrājs.

 
Dracocephalum ruyschiana L. Numernē.

LVAFA projekts “Apdraudēto augu sugu dzīvotspējas analīze in un ex situ”

Projekta īstenošanas laiks: 01.06.2016. – 30.11.2016.

Projekta finansētājs: Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija

Projekta finansējums: 3918.00 eiro

Projekta īstenotājs: VZI APP „Nacionālais botāniskais dārzs”

Sadarbības partneris: Dabas aizsardzības pārvalde

Persona ar pārstāvniecības tiesībām: Andrejs Svilāns, direktors

Projekta kontaktpersona: Dr.biol. Gunta Jakobsone, nodaļas vadītāja/vadošā pētniece

Projekta izpildītāji:

Dr.biol. Gunta Jakobsone
Dr.biol. Dagnija Šmite
M.Sc. Ilze Dubova
Anita Dūda

Projekta mērķis: Apdraudēto – izzūdošo un sarūkošo augu sugu populāciju dzīvotspējas novērtējums in situ salīdzinājumā ar in vitro iegūtajiem un Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD) adaptētajiem augiem; sugu ilgstošas in vitro uzturēšanas lietderības izvērtējums.

Veiktie uzdevumičetru saglabājamo sugu saglabāšanas iespēju izvērtēšana in situ un ex situ, nosakot, pirmkārt, vai (1) sugas atradņu skaits īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir pietiekams, lai tā nebūtu jāuztur ex situ kolekcijās, vai (2) sugai ar 1‒3 atradnēm pietiek ar paralēlu īpatņu uzturēšanu arī NBD ex situ lauka kolekcijās, vai (3) pavairošanās iespējas ir niecīgas un augšanas apstākļus āra platībās ir grūti nodrošināt – tātad ir nepieciešams šo sugu uzturēt in vitro apstākļos, kas ir dārgs un laikietilpīgs process; otrkārt, pārbaudot in vitro pavairoto un NBD adaptācijas laukumos ieaudzēto sugas īpatņu atbilstību šīs sugas īpatņu kvalitātei un reģenerācijas spējai in situ. Sēklu dzīvotspējas testa pielietošana ir jauna pieeja reto, aizsargājamo un apdraudēto sugu ģeneratīvās pavairošanās iespēju raksturošanai populācijas izdzīvošanai, kas NBD ietvaros aprobēta ar orhideju sugu Liparis loeselii (L.) Rich., lietojot sarkano krāsvielu 2, 3, 5-trifeniltetrazolija hlorīdu un aprobējot šo metodi atbilstoši katrai pētāmajai sugai. Šim mērķim tika ievāktas sēklas no ex vitro un NBD kolekcijās augošajiem augiem un atradnēs dabā Latvijas teritorijā dzīvotspējas testa veikšanai. Daļa sēklu atstātas stratifikācijai, lai iekārtotu sēklu dīgšanas eksperimentu vienlaicīgi ar eksperimentu jaunas krāsvielas attiecībā uz augu sēklu embrijiem – resozurīna pielietošanu. Pirmo reizi šis savienojums tika izmēģināts ar dažādu kultūraugu mākslīgajām sēklām un bija ziņots (Tai Gi Min & Woo Sik Kang (2011) A Simple, Quick and Nondestructive Method for Brassicaceae Seed Viability Measurement with Single Seed Base Using Resazurin. Hort. Environ. Biotechnol. 52(3): 240‒245), ka pēc apstrādes sēklas vēl bijušas dzīvas un spējīgas uzdīgt. Mūsu projektā tika aktualizēta informācija par pētāmo sugu atradņu stāvokli īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Rezultāti:

Apsekotas atradnes in situ

  • dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus L. (Gaujas Nacionālajā parkā pie Liepām un Rakšiem /nav vairs konstatēta/, Avotu mežā ZVidzemē /nav vairs konstatēta/, Krustkalnu rezervātā /nav vairs konstatēta/, Lukņezera krastā Ances purvu un mežu liegumā /izcila, ļoti daudzskaitlīga atradne/, Jaunciema purvā Ances purvu un mežu liegumā un Vesetas palienes purvā.
  • jūrmalas pienzāle Glaux maritima L. (dabas parkā “Engures ezers”, apsekojot Bērzciema jūras piekrasti un Ziemeļvidzemē, apsekojot Randu pļavas no Ainažiem līdz Kuivižiem, kā arī Vecbuļļu dabas liegumā);
  • zemeņu āboliņš Trifolium fragiferum L. (Daugavgrīvas dabas liegumā, Vecbuļļu dabas liegumā, kā arī apsekojot Randu pļavas no Ainažiem līdz Kuivižiem).
  • Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana L. (Ogres Zilajos kalnos).

Iegūtie un apstrādātie dati in situ atspoguļoti Natura 2000 teritoriju monitoringa anketās.

Ex situ iegūti dati no in vitro iegūtajiem un NBD adaptētajiem G. maritima, T. fragiferum un D. ruyschiana augiem, konstatēts sēklu daudzums un kvalitāte, to dzīvotspējakatrai sugai (pielikums Nr.5), veiktas augsnes analīzes. Šie rādītāji salīdzināti ar augiem in situ. Izņēmums ir S. hirculus, kura NBD tiek uzturēta in vitro kolekcijā, bet nav izstādīta ex vitro, jo NBD teritorijā nav piemērotas vietas.

Rezultāti ex situ parāda līdzību ar in situ iegūtajiem datiem, kas liecina par in vitro metodi kā nozīmīgu apdraudēto un izzūdošo sugu saglabāšanas stratēģijas sastāvdaļu līdztekus to saglabāšanai dabā.

Projekta rezultātu ilgtspēja.

Dabas datu pārvaldības sistēma “OZOLS” Latvijā ir nozīmīgs instruments teritorijas plānojumos, dabas aizsardzības plānos un citos plānošanas dokumentos. Informācijas trūkums par aizsargājamo augu atradnēm kavē un bieži sadārdzina attiecīgu plānojumu izstrādi. Projekta gaitā, apsekojot konkrētās atradnes, tika aktualizēta informācija dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS”.

Dati būs atklāti pieejami dabas un biotopu jomas sertificētiem ekspertiem un citām normatīvos noteiktām personām, nododot DAP tādā formātā, lai dati būtu savietojami ar citu iestāžu ĢIS sistēmu.

 
Dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus L. Vesetas palienes purvā        


S. hirculus Lukņezera purvā

 
Saxifraga hirculus L. Jaunciema purvā Ances purvu un mežu liegumā


Saxifraga hirculus L. Jaunciema purvā Ances purvu un mežu liegumā


Saxifraga hirculus L. Jaunciema purvā Ances purvu un mežu liegumā


Zemeņu āboliņš Trifolium fragiferum L. Randu pļavās


Zemeņu āboliņš Trifolium fragiferum L.


Botāniķe Dagnija Šmite Randu pļavās

Finansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros ir VZI APP “Nacionālais botāniskais dārzs”. 
Projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina LVAFA. 

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide

Projekta īstenošanas laiks: 11.2013. – 7.2015.

Projekta finansētājs: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

Projekta īstenotājs: Nacionālais botāniskais dārzs

Projekta sadarbības partneris: LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Projekta mērķis:
Izveidot infrastruktūru, lai realizētu aktivitātes mērķi – bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas nodrošina izzūdošu sugu saglabāšanu, kā arī pavairošanas iespēju sugu saglabāšanai dabā.

Projekta uzdevums:
1. Uzbūvēt multifunkcio-nālo oranžēriju siltumnīcu kompleksu (330 m²) un rekonstruēt palīgtelpu ēkas ex-situ (saglabāšanai ārpus dabīgās dzīvotnes) centra vajadzībām.

Projekta publikācijas: „Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide” svinīgā atklāšana

  

Projektu „Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide” līdzfinansēja Eiropas  Savienība.
Finansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros ir VZI APP “Nacionālais botāniskais dārzs”.
Projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Ieguldījums Tavā nākotnē!

Nacionālā botāniskā dārza personāla kvalifikācijas celšana un pieredzes apmaiņa starptautiskā praksē – bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, botānisko kolekciju uzturēšanā, izpētē un to izmantošana un nozīme zinātniskajā un mūžizglītības darbā

Projekta īstenošanas laiks: 08. 2013. – 10.2014.

Projekta finansētājs: Valsts Izglītības attīstības aģentūra, mūžizglītības programma Leonardo da Vinci

Projekta īstenotājs: Nacionālais botāniskais dārzs

Projekta mērķis:

Nacionālo botānisko dārzu tuvākajā nākotnē izveidot kā modernu, uz attīstību vērstu institūciju, kas izstrādā inovatīvus zinātniskos pētījumus, piedāvā un sniedz atbilstošus un kompetentus vides izglītības un citus pilnveides un sadarbības pasākumus un projetus, nodrošina atbalstu nacionālā līmenī vides izglītības, dabaszinību un dārzkopības jomā.

Projekta uzdevumi:

1. Izpētīt Eiropas botānisko dārzu un citu saistīto institūciju pieredzi, gūt prasmes, iemaņas un paaugstināt profesionālo kvalifikāsiju:

  • Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
  • Botānisko kolekciju uzturēšanā.
  • Botānisko kolekciju izpētē.
  • Botānisko koleciju izmantošanā formālās un neformālās vides izglītības iespējām.

2. Projekta dalībniekiem (pēc notikušajām praksēm) izstrādāt un veikt NBD attīstību veicinošas apmācības projektā neiesaistītajiem darbiniekiem, atbilstoši NBD vajadzībām iekšējās struktūrvienībās.

3. Izstrādāt un ieviest, par pamatu ņemot un apkopojot projektā iesaistīto jauniegūtās zināšanas un nodaļu vadošo speciālistu (projektā neiesaistīto) viedokļus, NBD darbā inovatīvas, laikmetīgas un mūsdienām atbilstošas attīstības stratēģijas – bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kolekciju uzturēšanā, vides izglītības darbā, zinātnē un pētniecībā.

Nacionālā botāniskā dārza speciālistu kvalifikācijas celšana un pieredzes apmaiņa ES botāniskajos dārzos - NBD ilgtspējīgai attīstībai

Projekta īstenošanas laiks: 2013. – 2014.

Projekta finansētājs: Latvijas Vides aizsardzības fonds

Projekta īstenotājs: Nacionālais botāniskais dārzs

Projekta mērķis:
Veicināt NBD speciālistu kvalifikācijas celšanu un pieredzes apmaiņu ES botāniskajos dārzos biologiskās daudzveidības saglabāšanā, stratēģijas plānošanā, botānisko kolekciju uzturēšanā, izpētē un to izmantošanā zinātniskajā un vides izglītības darbā.

Projekta uzdevumi:

  1. Organizēt NBD speciālistu apmācības Royal Botanic Gardens, Kew, starptautiska līmeņa kursos:
    • Botanic Garden Management. An International Diploma Course (8nedēļas)
    • Botanic Garden Education. An International Diploma Course( 5 nedēļas)
  2. Izstrādāt un ieviest, par pamatu ņemot un apkopojot projektā iesaistīto specialistu (kvalifikdcijas celšanas kursu absolventu) jauniegūtās zināšanas un nodaļu vadošo speciālistu (projektā neiesaistīto) viedokļus, NBD darbībā novatīvas, laikmetīgas un mūsdienām atbilstošas attīstības stratēģijas – bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kolekciju uzturēšanā, vides izglītibas darbā, zinātnē un pētniecībā.
  3. Projektā iesaistītiem speciālistiem (pēc kvalifikacijas celšanas kursiem) izstrādāt un veikt NBD attīstību veicinošas apmācības projektā neiesaistītiem darbiniekiem atbilstoši NBD vajadzībām iekšējās struktūrvienībās.
  4. Sadarbībā ar NBD Vides izglītības nodaļu, projektā iesaistītajiem speciālistiem (pēc kvalifikācijas kursu apmeklējuma) un biedrību “Vides gidu asociācija” izstrādāt un īstenot apmācību programmu “Brīvprātīgais darbs botāniskajā dārzā”.

LVAF

Inovatīvie botāniskie dārzi

Projekta īstenošanas laiks: 2011. – 2014.

Projekta finansētājs: Igaunijas-Latvijas pārrobežu programma

Projekta īstenotājs: Nacionālais botāniskais dārzs

Projekta sadarbības partneri: Tartu Universitātes botāniskais dārzs, Vides attīstības biedrība un Tartu Universitātes botāniskā dārza draugu biedrība.

Projekta mērķis:
Uzlabot Nacionālā botāniskā dārza un Tartu universitātes botāniskā dārza kolekciju pārvaldīšanas un sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Projekta uzdevums:

  1. Palielināt mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu botānisko dārzu kolekciju pārvaldīšanā.
  2. Uzlabot zinātniskās informācijas apriti starp Igaunijas un Latvijas botāniskajiem dārziem.
  3. Izveidot informatīvos materiālus plašam apmeklētāju lokam par botāniskajos dārzos esošajām kolekcijām.

Projekta publikācijas:

Projekta mājas lapa:
www.smartgardens.eu

Aizsargājamo sugu un to biotopu izpēte in situ un ex situ saglabāšana

VZI APP “Nacionālais botāniskais dārzs” piedalās valsts pētījumu programmas (no 2014. līdz 2017. gadam) „Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē” (EVIDEnT) projekta „Bioloģiskā daudzveidība un tās loma starp citiem ekosistēmu pakalpojumiem” apakšprojektā „Aizsargājamo sugu un to biotopu izpēte in situ un ex situ saglabāšanai”.

Norāde: www.vpp-evident.lv

Izvērtējums par Bioloģiskās daudzveidības konvencijas Nagojas Protokola ratificēšanu

LVAFA finansēts projekts „Izvērtējums par Bioloģiskās daudzveidības konvencijas Nagojas Protokola [1] ratificēšanu”

Reģ. Nr. 1-08/168/2016

Mērķis: noteikt Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (turpmāk – Nagojas Protokols), ratificēšanas ietekmi un ratificēšanai nepieciešamo normatīvo regulējumu.

Sadarbības partneris: VARAM Dabas aizsardzības departaments

Realizācija: no 2016.gada 1. jūlija līdz 2017.gada 30. aprīlim.

Projekta uzdevumi:

1. Apzināt Nagojas Protokola aptvertās nozares un to raksturojošus rādītājus Latvijā (piemēram, lopkopība, augkopība, kosmētikas, biotehnoloģijas, farmācijas, veselības, pārtikas un dzērienu un augu aizsardzības bio-kontroles līdzekļu izstrādes nozares).

2. Ņemot vērā Nagojas Protokola un Regulas 511/2014 [2] prasības, kā arī Nagojas Protokola dalībvalstu pieredzi noteikt un pamatot:

2.1. nepieciešamās izmaiņas katras attiecīgās nozares normatīvajā regulējumā;

2.2. vispārējus, kopīgus normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai Latvijā ieviestu Nagojas Protokolu.

3. Izvērtēt Nagojas Protokola ratificēšanas ietekmi uz tā aptvertajām nozarēm un dabas aizsardzības jomu Latvijā.

4. Sagatavot rekomendācijas Nagojas Protokola efektīvai ieviešanai Latvijā (izvērtējot arī Protokola neratificēšanas variantu).

Projekta rezultāts: ekspertu rekomendācijas Nagojas Protokola ratificēšanai Latvijā, kas pamatotas ar pētījumu par aptvertajām nozarēm un normatīvā regulējuma izmaiņām.



[1] Nagojas Protokols par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 511/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā.

Latvijas izcelsmes pārtikas un dekoratīvo augu kolekcijas ekspozīcijas paplašināšana un pieejamības nodrošināšana

LVAFA finansēts projekts „Latvijas izcelsmes pārtikas un dekoratīvo augu kolekcijas ekspozīcijas paplašināšana un pieejamības nodrošināšana”

Projekta ilgums: 01.09.2016.  –  31.12.2016.

Projekta mērķis: paplašināt un labiekārtot Latvijas izcelsmes pārtikas un dekoratīvo augu kolekcijas ekspozīcijas un  nodrošināt to pieejamību

Projekta aktivitātes:

1. Pašreizējās ekspozīcijas pārvietošana. Lai renovētu augu ekspozīciju  tiek veikti teritorijas rekonstrukcijas darbi. Izmantojot NBD darbaspēku un tehniku  ir plānots organizēt  augu kolekciju pārnešanu uz pagaidu augšanas vietu.

2. Renovējamās ekspozīcijas teritorijas labiekārtošana.

Celiņu izbūve un bruģa seguma ieklāšana (1078 m²), zālāja un dobju veidošana.

3. NBD augu kolekcijas uzturēšanas nodrošināšana.

Projekta pirmajā kārtā sagaidāmie rezultāti:

1. Pārvietota pašreizējā visa pārtikas un daļa dekoratīvo augu ekspozīcija.  

2. Veikti teritorijas labiekārtošanas darbi: ekspozīcija 1225 m², celiņu izbūve un seguma ieklāšana 1078 m².

3. Ekspozīcija papildināta ar stādmateriāliem, izveidota augu ekoloģiskajām prasībām atbilstoša infrastruktūra.