Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma nosaka, ka botāniskajiem dārziem ir jāievieš un jāpilnveido augu aizsardzības metodes ārpus dabīgajiem biotiopiem – ex situ; jāveido reto un izzūdošo augu sugu kolekcijas.
Viena no ex situ saglabāšanas metodēm ir augu audzēšana audu kultūrās. Tās pamatā ir augu spēja reģenerēt veselu augu no kādas auga daļas, kas satur meristematiskos audus, piemēram, dzinuma galotnes. Apdraudēto sugu kultūru vislabāk uzsākt ar sēklu, kas ir ģenētiski vispilnīgākais materiāls. Kad iegūta sterila kultūra to var pēc vajadzības pavairot, saglabāt, lietot izpētes, izglītības, ekonomiskiem (ārstniecības augi, nektāraugi, dekoratīvie augi, krāsu augi, senie pārtikas augi) reintrodukcijas vai citiem mērķiem.
Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Eiropas Biotopu Direktīvas 2. pielikumā iekļautās aizsargājamās sugas, MK noteikumu Nr.396 sugu saraksts un Latvijas Sarkanā Grāmata ir vadlīnijas saglabāšanas prioritātes noteikšanai. Kopumā NBD aug 132 Latvijā aizsargājamas sugas. In viro kultivētas 90 sugas, patreiz aug 68 sugas, t. sk. 12 ED sugas no 14 Latvijā sastopamās.
Saglabājamās sugas ietver floras retumus, sugas uz izplatības areāla robežas (Latvijā liels sugu areālu robežu blīvums), bioloģiski īpatnējas sugas ar šauru ekoloģisko specializāciju, sugas ar ļoti lēnu attīstības ciklu (sporaugi, orhidejas). Aizsargājamās sugas aug dažādos biotopos – mežos, pļavās, purvos, jūras piekrastē, mitrājos, kalcifilos biotopos, ūdens tilpnēs.
No Eiropas direktīvas aizsargātām sugām audu kultūru kolekcijā aug smiltāja neļķe, pļavas linlape, spilvainais ancītis, Lēzela vircele, Lēzela lipare, Sibīrijas mēlziede, Igaunijas rūgtlape, platlapu cinna, dzeltenā dzegužkurpīte, iepriekš audzēta arī dzeltenā akmeņlauzīte, purva mātsakne, meža silpurene. Kolekcijā ir arī Latvijā izmirusi suga Alpu kreimule, kas auga uz Staburaga. Šī kukaiņēdāja auga sēklas iegūtas no tuvākās augtenes Vidumā dabas lieguma Igaunijā un tiek uzturēta in vitro iespējamiem reintrodukcijas izmēģinājumiem.
Reintrodukcijas izmēģinājumi dabā divās vietās veikti ar Ruiša pūķgalvi (15 gadu novērojumi uzrāda pozitīvu rezultātu) un divās vietās ar meža silpureni (Gaujas nacionālajā parkā, kur sugas sastopamība ievērojami samazinājusies pēdējo 20 gadu laikā).
Kultūrā tiek uzturēts pietiekošs ģenētiskais materiāls sugas atjaunošanai dabā tādām kritiski apdraudētām sugā kā jūrmalas zilpodzei, lielajai brūngalvītei, Lēzela liparei.
Latvijā aizsargājās augu suga LNBD ir apskatāmas piecās ekspozīciju kastēs, kur nosacīti apvienoti: 1) jauktu un lapu koku mežu augi, 2) mitru pļavu un krūmāju augi, 3) pļavu un mežmalu augi, 4) osu augi, 5) jūrmalas augi.
