Man vienmēr ir paticis būt ārā.
Manā bērnībā nebija datoru, un televizorā, ja tāds vispār bija, rādīja filmas par Lielo Tēvijas karu un īsas multfilmas hokeja starplaikos. Varbūt tas mani pieradināja iet ārā.
Man patika arī vasarās pie tantes laukos- pļavā, mežā, bradāt pa upi, dzirdīt teliņus, ganīt cāļus un lasīt puķes.
Es ar prieku rudenī gāju grābt lapas un pavasarī ravēt piemājas dārzu.
Kad uzsniga sniegs, mēs ar mammu gājām ārā staigāt un priecāties par apsnigušiem kokiem, bet pavasarī jūsmojām par Pārdaugavas ziedošajiem ceriņiem.
Kad ziedēja vizbulītes, mēs braucām uz mežu vienkārši priecāties par dabas skaistumu.
Sentimentālas atmiņas? Jā, laikam esmu tajā dzīves posmā, kad bērnība iezīmējas īpaši spilgti, jo manu vecāku vairs nav, un es sāku pa īstam novērtēt visu to, kas manā dzīvē bijis skaists un labs.
Manā bērnībā vecākās paaudzes cilvēki bieži teica: “Kaut tikai nebūtu kara…” Tagad skatos uz saviem mazbērniņiem un domāju tieši to pašu. Un katrai mierīgai dienai šobrīd ir īpaša vērtība. Un Latvija liekas tik bezgala skaista un mīļa, kā vēl nekad. Un saprotu, cik labi ir, ka varam piedzīvot četrus gadalaikus ar krāsainu rudeni, baltu ziemu, bezgala gaidītu košu pavasari un saulainu, ziedošu vasaru.
Un tā, stāvot jūras krastā vai ziedu pļavā ar krāsu kasti, es jūtos patiesi laimīga.
Tāpēc man gleznā nav svarīga lietu atbilstība realitātei, tehniski pareizs zīmējums vai detaļu precizitāte. Man ir svarīgi uzlikt uz audekla un aiznest mājās tās emocijas, krāsu prieku un laimes sajūtu, ko daba spēj dot.
Es mīlu vēju matos un staigāt kailām kājām, sajust siltu lietu un ceriņu smaržu.
Es vienkārši gribu iet ārā…
Rindā pirmā glezna ir nepabeigta, un tādai ļāvu tai palikt, jo gāju uz pļavu vairākas reizes, lai ieraudzītu, kā zied cigoriņi, taču izrādās, ka tie ir atveras tikai dažas stundas dienā un aizveras mākoņainā laikā. Tādēļ gleznas nosaukums ir “Notverts mirklis jeb nepabeigts stāsts”.
Savukārt vienīgā persona manā gleznā ir mazmeitiņa Matilde Daugavas krastā pie Ikšķiles, kur bērna prieks, plūcot puķes, un skaistā diena nespēja mani atstāt vienaldzīgu.
Pārējie ir fragmenti un mirkļi, esot ārā- Latvijā, Polijā, Austrijā, Francijā…
Lai Jums skaista un mierīga šī diena!
Ramona Ķiesnere
2023. gada oktobrī
ramona.kiesnere@gmail.com
Vairāk par mani un gleznām : http://ramonakiesnere.lv
Par studiju RADI: www.studijaradi.lv
https://www.facebook.com/Salaspils.Maksla
Ieeja: iegādājoties apvienoto ieejas biļeti dārzā. Pirmdienās oranžērija slēgta!