Nodaļas vadītāja
Zane Purne, tālr. 28328819, zane.purne@nbd.gov.lv
Darbinieki, kontaktinformācija
Dārzkopības speciālists Oskars Vanags, oskars.vanags@nbd.gov.lv
Dārzkopības speciāliste Evita Neimane, evita.neimane@nbd.gov.lv
Dabaszinātņu laborante Lidija Kalniņa
Darbības virzieni
Oranžērijas augu kolekcijas
Pārraudzībā esošās kolekcijas un to īss apraksts
Oranžērijas kolekcijas sāktas veidot jau 1956. gadā, 2015. gada. 23. aprīlī tika atklāts jaunais Nacionālā botāniskā dārza oranžēriju komplekss. Jaunās oranžērijas celtniecības darbi, ko veica būvdarbu uzņēmums SIA “EKOTEH”, aizsākās 2013. gadā ERAF projekta „Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex-situ infrastruktūras izveide” ietvaros, kuru finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Kopējais finansiālais ieguldījums – 3, 4 miljoni eiro.Ik gadus tās tiek papildinātas ar augiem, kas izaudzēti no starptautiskās sēklapmaiņas programmā iegūtām sēklām un spraudeņiem. Pašlaik oranžērijā aplūkojami aptuveni 2100 augu taksoni no visiem kontinentiem, izņemot Antarktīdu.Oranžērijas lepnums ir sukulentu kolekcija. Sukulento augu pētniecība un audzēšana Botāniskajā dārzā aizsākta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad tika eksperimentāli pārbaudīta kaktusu un krasulu dzimtu augu sausumizturība un piemērojamība audzēšanai telpās.Oranžērijā var aplūkot sukulentus, kas sasnieguši ievērojamu vecumu un izmērus (lielus kaktusus, kokveida alojes un agaves, „naudas koku” Portulacea crassula, kurš pie mums audzis kopš 1958. gada, un citus). Ir arī biezlapji, kas veidoti kā bonsai kociņi, lietpratēju veidotas sukulentu un epifītaugu kompozīcijas.Ievērības cienīga aloju un agavju dažādība, katru no šīm ģintīm pārstāv vairāk nekā 30 sugu. Gastērijas (20 sugu), peperomijas (20 taksonu), kalanhojes (15 taksonu), eiforbijas (13 sugu), sansevjēras, kā arī sukulentie efejvīni un bovijas. Kaktusu kolekcijā ir vairāk nekā 500 dažādību. Ekspozīcijā ir arī krasulu dzimtas augi − vairāk nekā 50 krasulu, 40 sedumu un 20 eoniju dažādību, monantes, kotiledoni, cianotes, eševērijas, kā arī 17 pusdienziedu dzimtas augu sugu; daudzveidīgas senēcijas (21 suga), ceropēgijas (11 sugu).Viens no vecākajiem un ievērojamākajiem tropu siltumnīcas kokiem ir pūķkoks Dracaena draco no Kanāriju salām, tas ir 49 gadus vecs un vairāk nekā 3 metrus augsts. Līdzās tam aug arī citas dracēnas, to Amerikas radinieces − nolinas, kā arī pēc izskata līdzīgās jukas. Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu izcelsme ir arī dzelkšņainajiem kokiem čorīzijām, mimozlapu jakarandām, kasijām ar citrondzelteniem ziediem un krāšņi ziedošajiem krūmiem − brunfelsijām un bugenvilejām.No Austrālijas tropiem cēlušies koki ar lielām, mīkstām lapām brahihitoni, neparastie skuju koki − araukārijas, lielai kosai līdzīgie koki kazuarīni, kā arī kalistemi – krūmi, kuru ziedi atgādina pudeļu birstes.Āzijas izcelsme ir segliņiem, šeflērām, skuju kokiem kriptomērijām un galviņīvēm. Eiropas Vidusjūras reģionā cēlušies olīvkoki, pīnijas, lauru koki, bet Dienvidāfrikas savannās cēlušās kusonijas. Tropu kokaugu kolekcijai krāsainību visos gadalaikos piešķir raiblapainās fikusu šķirnes (kolekcijā ir 24 fikusu taksoni, tajā skaitā vīģe Ficus carica).Tropu un subtropu augļaugi − citronkoki, feihojas, psīdijas, eriobotrijas, banāni.Kallu dzimtas kāpelētājaugu kolekcijā ir 9 filodendru, 3 monsteru, 2 epipremnu un 2 rafidoforu dažādības, ložņu antūrija. Vīteņaugi − Voinera tetrastigma, stefanotes, tunbergijas, aristolohijas (6 sugas); līdzās tām − tropu pārtikaugi dioskorejas (5 sugas). Daudz ir vīteņaugu: asparāgi (11 taksonu), efejas, efejvīni un hoijas, komelīnu dzimtas ložņājošie augi tradeskancijas, zebrīnas, kalīzijas un cianotes, kopā 13 dažādību; podranejas, mandevillas, trompetvīni, vistērijas.
Īstenotie LZP, LVAF u.c. projekti
Līgumdarbs no 2003. g. 1. jūlija līdz 2017. g. 30. jūnijam ar SIA ”Kano-P” par optimālu augšņu izpēti telpaugiem.
Smartgardens (Igaunijas-Latvijas) projekts.
2008. gadā daļa LVAF projekts − sukulentu kolekcijas apstākļu uzlabošana apmeklētāju interesēs.
Cita informācija
Konsultācijas par telpaugiem internetā, pa telefonu. Populārzinātniski raksti – „Dārza Pasaulē”, „Dārzā un Dravā”, „Praktiskajā Latvietī”, „Lauku Avīzē” utt. Piedalīšanās augu raidījumos televīzijā un radio. Kolekciju augu pārpalikumu tirdzniecība gadatirgos NBD. Dalība izstādēs par augu tēmām. Telpu noformēšana ar augiem. Florāriju veidošana (oranžērijas augu nodaļas izstrādne). Liela izmēra telpaugu audzēšana un izvietošana ārā vasaras periodā NBD teritorijas un apmeklētāju labskatei.
Projektu „Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide” līdzfinansēja Eiropas Savienība.
Finansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros ir VZI APP “Nacionālais botāniskais dārzs”. Projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Ieguldījums Tavā nākotnē!
