Alojes rapsodija

Bez kategorijas

Nacionālajā botāniskajā dārzā sācies Dienvidāfrikas ziedēšanas trakums – ziedus raisa dažādu sugu alojes. NBD kolekcijā to ir ap 40, un uzmanīgu vērotāju tās patiešām spēj pārsteigt ar individuālām, tikai konkrētam augam piemītošām “rakstura īpašībām”. Aloju kolekcija sadarbībā ar citu valstu botāniskajiem dārziem veidota vairāk nekā 50 gadus, līdzdarbojoties pasaules apdraudēto augu genofonda kolekciju veidošanā. Lai pievērstu uzmanību aloju daudzveidībai un botānisko dārzu lomai to saglabāšanā, jau otro nedēļas nogali notiks pasākums “Alojes rapsodija”.

“Viens no svarīgākajiem Nacionālā botāniskā dārza uzdevumiem ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un sabiedrības izglītošana par tās nozīmīgumu. Oranžērija ir Nacionālā botāniskā dārza lepnums, kurā, pateicoties mūsu dārza profesionāļiem, aug un aplūkojamas vairāk nekā 2000 augu dažādības. Pašlaik, aktīvā aloju ziedēšanas laikā, vēlamies pievērst apmeklētāju uzmanību šiem savdabīgajiem sausumizturīgajiem augiem, no kuriem vairāki ir iekļauti apdraudēto sugu sarakstos“, akcentē Artis Vītiņš, Nacionālā botāniskā dārza direktora p.i.

No 17. februāra, līdz pat mēneša izskaņai, katru nedēļas nogali no plkst. 16.00 līdz 20.00 aicinām apmeklētājus izzināt šos brīnumainos augus atvērtajās bezmaksas ekskursijās un “Alojes atklājumu stūrītī”. Tāpat, turpinot pagājušā gadā iesāktās “Tropu naktis”, apmeklētāji aicināti doties pastaigā pa izgaismotu Oranžēriju, kur brīnumainās krāsās pavērsies Siltā subtropu zāle, Vēsā subtropu zāle un Tropu zāle.

  • 18. un 25. februārī no plkst. 17.00 līdz 19.00 – Radoši izzinoša darbnīca “Alojes atklājumu stūrītis”
  • 17., 19., 24. un 26. februārī no plkst. 16.00 – Atvērtā ekskursija “Alojes dažādību daudzveidība” Ekskursijām iepriekš nav jāpiesakās un tās iekļautas ieejas biļetes cenā.

Atvērtajās bezmaksas ekskursijās “Alojes dažādību daudzveidība” un “Alojes atklājumu stūrītī” apmeklētājiem būs iespēja iepazīt aloju daudzveidību un “personības”, meklēt atšķirīgās un kopīgās aloju “rakstura īpašības”, uzzināt, kur savvaļā sastopamas alojes, kas tās apdraud un kādu uzdevumu pilda botāniskie dārzi pasaulē, noskaidrot, kuru aloji dēvē par “tīģera zobiem”, kuras nēsā “ugunsizturīgus bruncīšus”, kura darbojas kā dabiskais “kompass” un vēl un vēl…

NBD kolekcijā ir ap 40 aloju sugu. Aloje, tautā pazīstama arī kā alveja, alavija, simtgadis un pat vienkārši logu puķe, ir ļoti savdabīgs tuksneša vai pustuksneša augs, kam patīk augt sausās, karstās vietās. Augot šādos ekstremālos apstākļos, alojē veidojas daudz specifisku ķīmisko savienojumu, kas padara to īpašu un ļauj šo augu izmantot gan medicīnā, gan skaistumkopšanā. Mājas aptieciņā aloje ir superaugs. Tās dziedējošā daļa ir mīksta, caurspīdīga želeja, kuru var izspiest vai nokasīt no lapas iekšējās daļas. Tā palīdz dažādu ādas vai gļotādas bojājumu reizēs, dziedē brūces un mazina sāpes.

NBD, kura platība ir 129 ha, atrodas viena no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā, kas apvieno vienuviet vairāk nekā 13 000 augu dažādību. Rūpēs par reto augu saglabāšanu un cilvēku izglītošanu NBD kolekcijās sakopoti augi no visiem pasaules kontinentiem, izņemot Antarktīdu.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības nozīmīgumu un nodotu gadu gaitā uzkrātās botānikas zināšanas nākamajām paaudzēm, pašlaik dārza teritorijā top Vides izglītības un informācijas centrs “Botania.”

Vides izglītības un informācijas centra “Botania” izveide Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī tiek veikta Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Valsts vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveidojot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūru” ietvaros.

Projekta Nr. 5.4.2.2/17/I/002 “Valsts vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveidojot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūru” mērķis ir valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības vides pārvaldībā veicināšana, pilnveidojot par valsts vides monitoringu un kontroli atbildīgo iestāžu un nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centru tehnisko nodrošinājumu, kā arī īstenojot sabiedrības iesaistes pasākumus.