Vecais parks ir botāniskā dārza vēsturiskā daļa, stādīts 1932. gadā un brīnumains jebkurā gadalaikā. Pavasarī trausliem ziediem uzzied baltās sniegpulkstenītes, un kamenes dūc daudzkrāsainajos cīrulīšu ziedos. Apreibinoši smaržo Amūras ceriņš un rododendri. Virdžīnijas sniegpārsliņu koka gaisīgie ziedi atgādina par ziemu vasaras sākumā. Amerikas tulpju koks zied, kad tulpes jau noziedējušas.
Šeit ir saglabājušies atsevišķi pagājušā gadsimta 20.-30. gados stādīti koki – Švēdlera kļava, Krimas liepa un platlapu liepas šķeltlapainā forma. Cēlā vientulībā aug Stelpes “Timuku” māju tuvumā atrastā, ozola vietējā purpurlapu forma. Te arī aplūkojama sazarotiem ērkšķiem klātā trīsērkšķu gledīčija. Dažādas skujkoku sugas un šķirnes mijas ar daudzveidīgām magnolijām.
Vecā parka teritorijā ir izveidota arī dobe, kurā aplūkojama hostu kolekcija ar 48 dažādībām. Te var aplūkot hostas, kas piemērotas ēnainiem stādījumiem, taču tās spēj augt arī saulainās vietās. Hostas ir dekoratīvas visu veģetācijas periodu, arī bezziedu periodā. Dažām hostu šķirnēm ir divkrāsains lapojums, dažām-zilganu apsarmojumu.
